Valsts valodas dienai veltīts pasākums Rīgas pilī

2021. gadā pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma 15. oktobris tika pasludināts par Valsts valodas dienu. Šāds datums tika izvēlēts, jo 1998. gada 15. oktobrī latviešu valoda tika nostiprināta Satversmē kā oficiālā valoda valstī. 

Šogad, atzīmējot Valsts valodas dienu, sestdien, 2022. gada 15. oktobrī, tika rakstīts jau astotais pasaules diktāts latviešu valodā, savukārt pirmdien, 2022. gada 17. oktobrī, Rīgas pilī notika Valsts valodas dienai veltīta diskusija “Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē”, kurā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz domu apmaiņu par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē, pamatojoties uz nepieciešamību pilnveidot abu jomu sniegumu.

Domājot par snieguma pilnveidi un diskusijas saturu, kā arī konkrētiem risinājumiem, Valsts prezidents klātesošos dalībniekus mudināja domāt un izteikties par šādiem jautājumiem: Kāds ir vēlamais līdzsvars starp ārvalstu mācībspēku iesaisti un valsts valodas pozīcijām augstākajā izglītībā?, Kā Latvijas zinātnieku konkurētspēju ietekmē valodas izvēle zinātniskajam darbam?, Vai starptautiskā konkurētspēja vienmēr ir nozīmīgs kritērijs, īpaši humanitārajās zinātnēs?, Vai valsts valodai var būt atšķirīga loma eksaktajās un humanitārajās zinātnēs?.

Diskusija notika divās daļās (paneļos). Pirmā daļa “Akadēmiskā personāla piesaistes internacionalizācija” tika veltīta akadēmiskā personāla internacionalizācijai un domu apmaiņai par to, kā izvairīties no nevienlīdzīgas attieksmes pret akadēmisko personālu, paplašinot personāla internacionalizāciju.Diskusijuvadīja LU profesors Jānis Ikstens, un tajā aktīvi un pārliecinoši savu nostāju, aizsargājot valsts valodas intereses,  pauda LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece LU profesore Dr. habil. philol. INA DRUVIETE. Savas pārdomas un pieredzi par personāla internacionalizāciju izteica paneļa dalībnieki LU profesors Mārcis Auziņš, RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa, ar pieredzi zinātniskajā darbā dalījās Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.

Ina Druviete atgādināja, ka jau 2014. gadā pie augstskolu valodas jautājuma atgriezās Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācija (EFNIL), veltot tam gadskārtējo konferenci. Konferences rezolūcijā “Par valodu lietojumu studiju procesā un pētniecībā universitātēs” tika atzīts: “Mūsdienās Eiropā palielinās tendence izmantot angļu valodu kā akadēmisko mācību un pētniecības valodu. [..] Strauji pieaug vēlme pieņemt “tikai angļu valodas politiku” zinātniskajās publikācijās un kā ekskluzīvu diskursa līdzekli starptautiskās (un pat nacionālās) konferencēs. Šādās situācijās nav nekādu šaubu, ka progress starptautiskajā komunikācijā ir panākts uz citu valodu rēķina. Līdzīga situācija ir arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Valstīs, kurās nerunā angļu valodā, var šķist, ka nepieciešamība būt daļai no starptautiskās zinātniskās sabiedrības liek izmantot angļu, nevis citas valodas. Šī pieaugošā attieksme rada ļoti reālu lingvistisku, kognitīvo un kultūras risku. Angļu valoda nav neitrāls universāls komunikācijas līdzeklis. Lietojot pārsvarā vai tikai angļu valodu, tiek ignorētas vai aizmirstas būtiskas tradīcijas, jēdzieni un metodes, kas izstrādātas citās valodās.”[1]

Profesore Ina Druviete atgādināja, ka Latvija nav vienīgā valsts, kurā mērķtiecīgi tiek virzīta doma par angļu valodu kā vai vienīgo augstākās izglītības un zinātnes valodu. Un Latvija nav vienīgā valsts, kurā pret šādu tieksmi protestē valodas politikas speciālisti, kas valodu konkurenci un valodas noturību skata plašākā kontekstā. Arī citu valstu pieredze liek iebilst pret latviešu valodas un augstākās izglītības konkurētspējas pretstatīšanu. Nav nekādas pretstāves: gan studenti, gan mācībspēki studiju procesā jau tagad izmanto vairākas valodas, vairākums spēj brīvi lietot angļu valodu, bet Latvijā no viņu zināšanām būs jēga tikai tad, ja viņi spēs par savu jomu runāt arī latviski.

Otrā diskusijas daļa tika veltīta tematam “Valoda un sociālo un humanitāro zinātņu snieguma vērtēšana”. Diskusijas vadītāja  bija mūsu institūta pētniece un RSU docente Dr. philol. DITE LIEPA. Šajā daļā Valsts prezidents klātesošos bija rosinājis izteikties par šādiem jautājumiem: Kā nelielā valodā rakstoši zinātnieki var ilgstoši uzturēt augstu pētnieciskā darba kvalitāti?, Kādi kritēriji ir izmantojami sociālo un humanitāro zinātņu veikuma vērtēšanai?, Kā zinātniskās publikācijas valoda ietekmē tematikas izvēli?

Diskusijas dalībnieki: Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Anda Laķe, LU asoc. profesore Inta Mieriņa, Satversmes tiesas tiesnese Anita Rodiņa un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītājs, Vašingtona Universitātes Sentluisā doktorants Kārlis Vērdiņš. Sarunas pamatdoma – neapšaubot angļu valodas kā zinātnes valodas lomu, nedrīkst latviešu valodai ierādīt otršķirīgu vietu, īpaši humanitāro zinātņu pētniecībā.

Mācībspēki un zinātnieki izteica savu satraukumu, kāpēc valsts pētījumu programmas “Latviešu valoda” dokumentācija ir jāiesniedz angļu valodā, kāpēc no starptautiskajiem ekspertiem netiek prasītas latviešu valodas zināšanas, nemaz nerunājot par latviešu valodas situācijas izpratni valstī. Mums ir tradīcijas zinātnisku publikāciju gatavošanā humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kur ne vienmēr ir iespējams piemērot eksakto zinātņu pētījumiem izvirzītās prasības. Humanitāro zinātņu pētījumi ir vairāk specifiski, tāpēc, no šī viedokļa raugoties, mūsu rakstīšanas un pētniecības tradīcijām nav jāpiemēro eksaktajām zinātnēm un angļu valodai piemērotās prasības  tie nav jāliek Prokrusta gultā.

Pirms četriem gadiem, Latvijas simtgades gadā, profesore Ina Druviete rosināja vairākus ieteikumus[2] . Lūk, daži no tiem:

1) pētniekiem ir pienākums turpināt attīstīt nacionālo zinātnes valodu; lai to stimulētu, finansējumam jābūt atkarīgiem arī no rezultātu publicēšanas vietējā valodā;

2) būtu jādibina fonds angļu valodā veikto pētījumu tulkošanai vietējā valodā un otrādi;

3) jāiedibina balvas tiem, kas visvairāk veicinājuši savas jomas zinātnes valodas attīstību;

4) jārezervē īpašs finansējums pētījumiem vietējā valodā par valstij svarīgiem jautājumiem, kas nav tik nozīmīgi starptautiskajai zinātnei.

Diemžēl no šiem ieteikumiem četru gadu laikā nav ticis ieviests un īstenots neviens. Taču par šiem jautājumiem ir jārunā, un Valsts prezidenta rosinātās Valsts valodas dienai veltītās diskusijas ir lieliska iniciatīva  nozares speciālistu, zinātnieku un iesaistīto institūciju domu apmaiņai un jautājumu aktualizēšanai.


[1] Florences rezolūcija “Par valodu lietojumu studiju procesā un pētniecībā universitātēs”.  EFNIL, 2014. Sk. http://efnil.org/documents/resolutions/florence-resolution/latviesu.

[2] citēts saīsināti, pilnā apjomā raksts pieejams: Druviete I. Valsts valoda augstākajā izglītībā. Valoda un valsts. Rīga: Zinātne, 2019, 187.197. lpp.

Dite Liepa

Dite Liepa

LU Latviešu valodas institūta pētniece

Citas ziņas

Mēs sociālajos tīklos