Institūta pētnieki Daugavpils Universitātes XXXII Zinātniskajos lasījumos

Katru gadu janvāra pēdējā ceturtdienā un piektdienā notiek Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes (DU HF) starptautiskā zinātniskā konference „Zinātniskie lasījumi”. Šis gads nebija izņēmums. 2022. gada 27.–28. janvārī, tiešsaistes platformā Zoom, norisinājās jau „XXXII Zinātniskie lasījumi”. Konferencē ar valsts pētījumu programmas projekta „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” un Latvijas Universitātes prioritārās pētniecības projekta atbalstu piedalījās astoņi LU Latviešu valodas institūta pētnieki: vadošās pētnieces ANNA STAFECKA un ANNA VULĀNE, pētnieces REGĪNA KVAŠĪTE, ILGA MIGLA un DITE LIEPA un zinātniskās asistentes ELGA SKRŪZMANE, SINTIJA ĶAUĶĪTE un ILZE ŠTRAUSA.

Konferences plenārsēdē vadošā pētniece Anna Stafecka nolasīja referātu „Antona Breidaka devums izlokšņu leksikas izpētē”, uzsverot, ka profesoram Antonam Breidakam šogad aprit 90. dzimšanas diena un 20. gadadiena kopš aiziešanas mūžībā. Liels ir profesora ieguldījums latviešu valodas, jo īpaši augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu, vēsturiskās fonētikas un fonoloģijas izpētē, taču viņa zinātniskais darbs aizsākās tieši ar dialektālās leksikas un tās vēsturisko sakaru izpēti, kam bija veltīts šis referāts. Dialektālo leksiku Antons Breidaks ir analizējis etimoloģiskajā, semantiskajā un ģeolingvistiskajā aspektā. Nozīmīgākais viņa devums dialektālās leksikas izpētē ir vairāku vārdu, kuri ir tikuši uzskatīti par aizguvumiem (jo īpaši no slāvu valodām), ierindošana mantoto vārdu saimē. Areālo leksēmu interpretācija saskan ar fonētikas un morfoloģijas dotumiem. Vēlākie pētījumi latviešu un baltu ģeolingvistikā apstiprina un papildina Antona Breidaka dialektālās leksikas pētījumus.

Daudzums jeb kvantitāte ir objektīvās realitātes būtiska pazīme, jo cilvēki mēdz saskaitīt, salīdzināt, izmērīt un tml. dažādas reālijas, īpašības, darbības, skatot tās pamatopozīcijās viens un daudzi, liels un mazs, vājš un intensīvs, statisks un aktīvs, daudz un maz utt. Raksturīgs kvantitātes izteicējlīdzeklis ir skaitļa kategorija, kas pastāv visās valodās, katrā izpaužoties kaut nedaudz citādi gan formālā, gan funkcionālā ziņā. Vadošās pētnieces Annas Vulānes referātā „Afiksu loma daudzuma nozīmes izteikšanā latviešu valodā” tika sniegts ieskats kvantitātes jēdziena izpratnē, īss latviešu valodā izmantoto kvantitātes jēdziena izteicējpaņēmienu un līdzekļu apskats, ieskicēts afiksu izmantojums dažādu kvantitātes sēmu izteikšanā, plašāk raksturota lietvārdu sufiksu loma daudzuma, dažādu reāliju parametru sēmu izteikšanā.

Pētniece Regīna Kvašīte referātā „Kultūrspecifiskā leksika Regīnas Ezeras darbu tulkojumos lietuviešu valodā” analizēja īpašvārdu – personvārdu (vārdu, uzvārdu, iesauku), mājlopu un dzīvnieku vārdu, vietvārdu (pilsētu, upju u. tml. nosaukumu, mājvārdu) – un reāliju, piemēram, historismu, svētku, preses izdevumu u. tml., kā arī ikdienas reāliju (ēdienu, dzērienu, vides, sadzīves priekšmetu) nosaukumu atveidi tulkojumos. Lietuvā publicētas piecas lietuviešu valodā tulkotas Regīnas Ezeras grāmatas: Laukinė obelis („Mežābele”, 1968), Šilo baladė („Dzilnas sila balāde”, 1971), Vasara truko tik dieną („Vasara bija tikai vienu dienu”, 1979), Neregima ugnis („Zemdegas”, 1984) un Prievarta. Išdavystė („Pati ar savu vēju. Varmācība. Nodevība”, 1992). Bez tam divi Regīnas Ezeras stāsti ir iekļauti kopkrājumos – krājumā Žaliosios iliuzijų burės („Zaļās ilūziju buras”, 1983) publicēta Po giliu sniegu („Zem dziļa sniega”) un krājumā Keturios latvių apysakos („Četri latviešu garstāsti”, 1990) – Naktis be mėnulio („Nakts bez mēnesnīcas”).

Pētnieces Ilgas Miglas referātā „Putni latviešu valodas frazeoloģismos” tika analizētas frazeoloğismu nozīmes, kā arī to stilistiska un lietojuma biežums. Referāta mērķis bija apkopot frazeoloğismus ar putnu nosaukumiem latviešu valodā un to lietojumu mūsdienu latviešu valodā. Referente pievērsa uzmanību frazeoloģismiem ar putnu nosaukumiem, kuri fiksēti latviešu valodas vienvalodu un vairākvalodu vārdnīcās. Frazeoloğismu analīze veikta, grupējot tos 3 grupās: 1) frazeoloģismi ar leksēmu putns, 2) frazeoloğismi ar mājputnu nosaukumiem, 3) frazeoloğismi ar savvaļas putnu nosaukumiem. Kā norādīja referāta autore, frazeoloğismi ar dzīvnieku nosaukumiem ieņem nozīmīgu vietu daudzu tautu frazeoloģismos, arī latviešu. Skaitliski tie veido vienu no lielākajām grupām. Analizējot frazeoloğismus ar dzīvnieku nosaukumiem, parasti mazāka uzmanība pievērsta putnu nosaukumiem. Frazeoloğismi ar putnu nosaukumiem balstās tautas novērojumos par konkrētiem putniem, to izskatu un uzvedību dabā. Cilvēku izpratne par tiem atainojas arī mitoloģijā, folklorā un literārajos darbos.

Pētnieces Dites Liepas referāta „Latvijas kā valsts raksturojums interneta komentāros Covid-19 pandēmijas laikā” mērķis bija vērtēt, kā atbilstoši ārkārtējās situācijas posmiem mainījies komentāru skaits un valodas izteiksmes līdzekļos iekļautais sabiedrības noskaņojums. Covid-19 pandēmija kā veselības un sabiedrības sociālā krīze ir ietekmējusi un joprojām ietekmē indivīdu ikdienu un komunikāciju. Ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību iedzīvotāji katru dienu seko informācijai par vīrusu, epidemioloģiskajiem ierobežojumiem un valdības lēmumiem. Ļoti aktīvi sabiedrības viedoklis par valstī notiekošo tiek pausts interneta komentāros. Interneta komentāru analīzē tika izvēlēti atslēgvārdi: valsts, Latvija, tauta, sabiedrība, iedzīvotāji, valoda un trīs ārkārtas situācijas periodi.

Galvenā uzmanība pētnieces Dites Liepas un filoloģijas zinātņu maģistres Evijas Lipartes kopreferātā „Covid-19 pandēmijas leksika Latvijā un Lietuvā: kopīgais un atšķirīgais” bija veltīta divu radniecīgu valodu – latviešu un lietuviešu – leksikai Covid-19 pandēmijas laikā. Kā norādīja referāta autores, reālijas, kas saistītas ar 2020. gadā sākušos koronavīrusa pandēmiju un cīņu ar to, pasaulē ir vienādas vai līdzīgas, tāpēc arī daudzi tām lietotie apzīmējumi dažādās valodās ir semantiski identiski (piem., slimība, maska, pote, ierobežojumi, burbulis) vai internacionāli (piem., vīruss, pandēmija, vakcinācija, infodēmija), tostarp arī tādi, kuri pārņemti no citām valodām kā barbarismi (latv. barb. lokdauns < angl. lockdown ‘blokādeʼ, latv. barb. pīķis < angl. peak, kr. пик, ‘virsotneʼ, latv. barb. (na)mordņiks < kr. намордник ‘uzpurnisʼ). Daudzās valodās pandēmijas laika raksturošanai tiek lietotas līdzīgas konceptuālās metaforas, uzsverot bīstamības un nekontrolējamības aspektu (karš, viļņi, dažādas dabas katastrofas, plēsīgi dzīvnieki) vai – gluži pretēji – izdevīguma un kontroles aspektu (afēra, bizness, teātris, reliģija, mājdzīvnieki u. tml.). Arī pandēmijas laikā plaši sazēlusī leksiskā jaunrade, galvenokārt – salikteņnosaukumu veidošana, uzskatāma par universālu parādību, ko pamanījuši daudzu valodu pētnieki. Taču katrā valodā vērojamas arī specifiskas ar pandēmiju saistītas lingvistiskas parādības gan oficiālajā, gan neoficiālajā komunikācijā.

Zinātniskā asistente Elga Skrūzmane referātā „Daudzveidīgā uguns G. Manceļa „Postillā” frazeoloģiskā aspektā” aplūkoja G. Manceļa „Postillā” (Lang-gewünschte Lettische Postill, 1654) sastopamos stabilos vārdu savienojumus ar leksisko komponentu uguns, vērtēja to frazeoloģiskums, t.i., cik lielā mērā vērojama atbilsme frazeoloģismu kritērijiem. Šie frazeoloģismi valodas vēstures aspektā ir interesanti vispirms ar piesaisti Bībeles tekstiem, kā arī nosacītu tālaika runātās latviešu valodas fiksēšanu un atveidi rakstos. „Postillā” līdzās sastopamas arhaiskas un tomēr atpazīstamas frazeoloģismu formas, kā arī G. Manceļa darināti okazionālismi. Uzmanība pievērsta frazeoloģismu variantu struktūras īpatnībām un to ietekmei uz nozīmes niansēm.

Zinātniskā asistente Sintija Ķauķīte referātā „Pieturzīmes emuāru virsrakstos” stāstīja par stilistisku pieturzīmju lietojumu dažādās virsrakstos izmantotās sintaktiskās konstrukcijās, piemēram, teikumos, nosaucējvienībās, tiešajā runā, iestarpinājumos u. tml. Referātā tika analizēts pieturzīmju – izsaukuma zīmes, jautājuma zīmes, daudzpunktes, domuzīmes, pēdiņu, kola un punkta – lietojums latviešu autoru veidoto individuālo un kooperatīvo (uzņēmumu) emuāru virsrakstos. Lai piesaistītu uzmanību virsrakstam, teksta autori izmanto dažādus grafiskus līdzekļus – interpunkcijas zīmes, emocijzīmes, burtveidolu, lielos burtus. Stilistiskos nolūkos pieturzīmes lietotas gan teikuma vidū, gan teikuma beigās. Emuāru virsraksti mēdz būt gan īsi, gan gari. Teksta autori cenšas jau virsrakstā pateikt maksimāli daudz, ieinteresēt un ietekmēt lasītāju.

Analīzes procesā secināts, ka visbiežāk lietota viena izsaukuma zīme teikuma beigās. Izsaukuma zīme lietota arī aiz iekavās ievietota iestarpinājuma. Tas ir viens no veidiem, kā teksta autors var vērst lasītāja uzmanību uz teksta saturu un rosināt ielūkoties rakstā. Nereti emuāru ierakstus ievada virsraksti, aiz kuriem liktas divas vai trīs izsaukuma zīmes. Visbiežāk lietota viena jautājuma zīme teikuma beigās. Virsrakstus veido arī t. s. nosaucošie jautājuma teikumi, kas rāda, ka tekstā tiks sniegta atbilde uz virsrakstā izvirzīto jautājumu. Virsraksts var sastāvēt no diviem teikumiem – viena jautājuma teikuma un viena izsaukuma teikuma. Aiz virsraksta lieto arī dažādas pieturzīmju kombinācijas, piemēram, izsaukuma zīmes savienojumu ar jautājuma zīmi vai daudzpunkti. Virsrakstos izmantota gan tradicionālā (…), gan netradicionālā daudzpunkte, kas sastāv no vairāk nekā trīs punktiem. Iespējams, ka šāda daudzpunkte radusies, ilgstoši pieturot klaviatūras taustiņu. Domuzīmi lieto virsrakstos, lai izceltu atsevišķus virsraksta elementus. Pēdiņās raksta sarunvalodas vārdus. Kādā no kooperatīvajiem emuāriem pēdiņās likti arī virsrakstā iekļauti žargonismi – fīča ‘funkcionāla īpatnība; spilgta iezīme’ (Tezaurs), atšūt ‘atraidīt, atvairīt’ (MLVV). Aiz kola seko piebilde, paskaidrojums par iepriekš minēto informāciju. Kols lietots arī tiešās runas teikumos aiz piebildes (trūkst pēdiņu un citu pieturzīmju). Emuāru virsrakstos punkts lietots aiz konsituatīvi saistītiem izteikumiem – nosaucējvienībām. Lietotas gan lietvārda nominatīva, darbības vārda nenoteiksmes formas, gan tēmas pieteikumi, kurus ievada prievārds par, piemēram, Par teoloģiju praksē. Iesakām Bonijas un Marka Milleru-Maklemoru seminārus (tuvuma.lv). Mūsdienu tekstos tiek izmantotas arī emocijzīmes – drukas zīmītes, kas ir pievienotas rakstītam tekstam un paredzētas emociju un attieksmes paušanai biežāk drukātā, retāk ar roku rakstītā tekstā. Aiz emuāra virsraksta mēdz lietot kola un iekavas vai semikola un iekavas savienojumu, piemēram, Anketiņa 🙂 (maminuklubs.lv). Nereti, cenšoties pēc iespējas ātrāk nodot informāciju lasītājiem, autori aizmirst par interpunkcijas normām un atstarpēm tekstā.

Zinātniskā asistente Ilze Štrausa referātā „Flora kaķu vārdos” analizēja felinonīmus, kas darināti no dažādu augu un to daļu nosaukumiem. Referātā tika rastas atbildes uz jautājumiem, vai tiešām visi šie kaķu vārdi ir floras semantikas felinonīmi; kuru augu nosaukumi kaķu vārdos parādās visbiežāk; kuri ir vispopulārākie šīs grupas vārdi; kuri doti, iespējams, tikai vienam kaķim. Bet būtiskākais referāta jautājums bija – kāpēc kaķu vārdi darināti no dažādu augu un to daļu apzīmējumiem?

 

XXXII Zinātnisko lasījumu lasījumu programma pieejama konferences mājaslapā, savukārt plašāks apskats  Daugavpils Universitātes mājaslapā. Attēls: du.lv.

Sintija Ķauķīte

Sintija Ķauķīte

LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente

Citas ziņas

Kazimiera Būgas konference Viļņā

No 22. līdz 24. septembrim Viļņā sirsnīgā un pacilājošā gaisotnē norisinājās gadskārtēja starptautiskā Kazimiera Būgas (Kazimieras Būga) konference ar nosaukumu “Baltu valodniecība: salīdzināmās perspektīvas” (Baltų

Lasīt vairāk »

Mūsu pētniece par iekļaujošu valodu

2022. gada 8.–9. septembrī tiešsaistes platformā Zoom notika Londonas Karalienes Marijas universitātes (Queen Mary University of London, Londona, Lielbritānija) organizētā starptautiskā zinātniskā konference „Attieksme pret dzimumiekļaujošu

Lasīt vairāk »

Reģionālie vārdi

Mēs sociālajos tīklos