2023. gada 18. un 19. maijā Viļņas universitātes Šauļu akadēmijā norisinājās 12. starpdisciplināra starptautiska konference „Reģions: vēsture, kultūra, valoda”, kuras organizēšanā lielu darbu bija ieguldījusi Viļņas Universitātes Šauļu akadēmijas vecākā zinātniskā līdzstrādniece, LU Latviešu valodas institūta pētniece REGĪNA KVAŠĪTE un kurā piedalījās 49 zinātnieki no septiņām valstīm. Pavisam tika nolasīti  39 referāti gan klātienē, gan tiešsaistē. No LU Latviešu valodas institūta konferencē ar valsts pētījumu programmas projekta „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/4-0003) piedalījās vadošā pētniece ANNA STAFECKA.

Divās konferences plenārsēdēs tika nolasīti deviņi referāti, kas veltīti dažādām aktuālām tēmām. 18. maija plenārsēdi, kura jau septīto gadu tiek rīkota sadarbībā ar pētnieku kompetenču tīklu RENET (Researchers’ Excellence Network), atklāja Ekonomisko un sociālo pētījumu padomes (ESRC) pētniece Nora Līča (Nora Leach) ar referātu par NATO paplašināšanos un elites transformāciju postkomunistiskajā Eiropā, balstoties uz Bulgārijas pieredzi. Pēc referāta Nora Līča konferences dalībnieku vārdā tika apsveikta ar tikko saņemto dekāna Mūra (Moore) stipendiju – prestižu novērtējumu, ko piešķir pētniekiem Notingemas Universitātē. Stipendiāte gan izvēlējās palikt Šauļos, kur pašlaik veic pētniecību, un piedalīties konferencē, nevis doties uz apbalvošanas ceremoniju Apvienotajā Karalistē. Kolektīvais referāts (Vita Juknevičiene, Rita Toleikiene (Lietuva), Irma Ribņikova (Vācija), Iveta Reiholde, Inese Āboliņa (Latvija)) bija veltīts aktuālai tēmai – reģionālās dimensijas saistībai ar vietējām pašvaldībām e-vadībā. Anna Stafecka aplūkoja dažus ar latviešu valodas dialektu klasifikāciju saistītus jautājumus vēsturiskā aspektā, gan arī aktualitātes mūsdienās, bet Janas Pecnikovas (Slovākija) referāts bija veltīts izaicinājumiem, kas saistīti ar kultūras ainavas un vēsturiskās atmiņas saglabāšanu.

Noslēguma plenārsēdes referāti, kurus nolasīja lietuviešu pētnieki, bija veltīti Lietuvas un Latvijas aktuāliem jautājumiem. Par Lietuvas-Livonijas robežu maiņu 16.–18. gadsimtā (šogad aprit 550 gadu Lietuvas-Latvijas robežai, kura gan laika gaitā ir arī nedaudz mainījusies) saistoši stāstīja Ernests Vasiļausks, Vigmants Butkus ielūkojās lietuviešu un latviešu literatūrā. Savukārt Regīnas Kvašītes referāts bija veltīts šī gada jubilāra valodnieka Jāņa Endzelīna sakariem ar Lietuvu. Aukse Noreikaite iepazīstināja ar savu pētījumu par iedzīvotāju Lietuvas un Latvijas pierobežas iedzīvotāju raksturu un mentalitāti. Salvijs Kulevičs aplūkoja starpkaru laikposma vējdzirnavu saimnieku sadzīvi Pasvales apkārtnē, bet Raimonda Simanaitiene – mitoloģijas un dabas sasaisti tautas daiļamatnieka Mečislova Ežerska daiļradē. Manvīds Vitkūns iepazīstināja ar vēsturiskās atmiņas veidošanās tradīcijām un tendencēm Lietuvas armijā, savukārt Lina Bivainiene pievērsās teorētiskajiem un praktiskajiem reģiona identitātes aspektiem.

Konferences darbs noritēja trijās sekcijās. Visplašākā bija reģionu vēsturei veltītā sekcija. Tajā piedalījās galvenokārt vēsturnieki no Lietuvas. Kara un armijas tematikai pievērsās Nerijus Čerņus, Darjus Jodis, Manvīds Vitkūns (Lietuva) un Juris Ciganovs un Klāvs Zariņš (Latvija). Vairāki lietuviešu pētnieku referāti bija saistīti ar kultūrvēsturi (Dangirs Mačulis, Justina Minelgaite-Plentiene, Vitalija Stravinskiene, Viktorija Zjabreva, Virginija Ostašenkoviene, Jūrate Paškonīte, Lins Daugnora), bet Vladislavs Malahovskis (Latvija) analizēja vēsturiskos faktorus, kas veidoja katolisko identitāti Latgalē.

Valodas un literatūras sekcijā dominēja Lietuvas pētnieki – tika aplūkoti vārda dēls semantiskie lauki (Silvija Papaurelīte-Kloviene), Lietuvas metaforas Šauļos dzimušās, tagad Kiprā dzīvojošās rakstnieces Daļas Staponkutes romānā „No diviem izvēlos trešo” (Jolanta Vaskeliene), vēsturiskie apdzīvotu vietu nosaukumi, personvārdi, vietvārdi dažādās Lietuvas draudzēs (Laimutis Bilkis, Dovile Tamulaitiene, Daļa Sviderskiene), bet Evija Liparte (Latvija) analizēja konceptuālās  metaforas informācija ir uzturs (barība) realizāciju latviešu un lietuviešu leksikā. 

Sekcijas „Reģions kultūrā” referāti bija veltīti ar kultūru un identitāti saistītajām problēmām. Polijas pētnieces Kataržinas Odinecas referāts izskanēja jautājuma formā – vai izglītība var glābt unikālo kultūru, tradīcijas un valodu? Horvātu pētnieki Draženko Tomičs un Vladimirs Legacs iepazīstināja ar garīgās folkloras dziedājumiem, Polijas pētniece Alicja Šumovecka – ar filmu nozīmi čehu kultūras diplomātijā Centrāleiropā (1991–2019), bet Ivana Pondelikova un Veronika Majdakova – ar irāņu identitātes atspoguļojumu literatūrā un dejas mākslā. Šajā sekcijā tika nolasīts arī latviešu pētnieku Janīnas Kursītes, Roberta Ķipura un Elīnas Kursītes referāts par pieminekļiem Latgales reģionālās identitātes kontekstā.

Konferences noslēgumā Šauļu Tūrisma un informācijas centrā bija iespēja aplūkot interaktīvo ekspozīciju „Baltu ceļš”, kā arī viesoties Šauļu vēstures muzejā, kur nesen atklāta jauna ekspozīcija.

Konferences zinātniskās komitejas priekšsēdētāja, LU Latviešu valodas institūta pētniece Regīna Kvašīte bija ieguldījusi lielu darbu, lai saglabātos šīs konferences tradīcija un arī pati šī konference, lai tā noritētu mājīgā,  zinātniski piesātinātā gaisotnē, par ko viņa izpelnījās pateicības no konferences dalībniekiem. Par konferenci var lasīt arī Viļņas Universitātes mājaslapā.