Arī šogad 16.–17. maijā Viļņas Universitātes Šauļu akadēmijā notika tradicionālā, nu jau 13. starptautiskā interdisciplinārā konference „Reģions: vēsture, kultūra, valoda”.

Konferences dalībniekus sveica Viļņas Universitātes (VU) prorektors Artūrs Vasiļausks, VU Šauļu akadēmijas direktore Renata Bilbokaite, kā arī konferences  zinātniskās komitejas priekšsēdētāja docente Regīna Kvašīte.

Šogad tika prezentēti 44 referāti, kurus nolasīja gan Lietuvas zinātnieki, gan arī dalībnieki no astoņām ārvalstīm. No Latvijas augstskolām un zinātniskajiem institūtiem konferencē piedalījās 10 dalībnieku. Vēl bija bija pārstāvēta Polija, Slovākija, Rumānija, ASV, Dienvidāfrikas republika, Pakistāna, Ungārija. Konference notika hibrīdformā, attālināti tajā piedalījās zinātnieki no citām valstīm: Mičiganas Universitātes (ASV), Johanesburgas Universitātes (Dienvidāfrikas Republika), daži arī no Latvijas, kam nebija iespējams būt konferncē klātienē.

Konferences ievadā Regīna Kvašīte informēja, ka Viļņas Universitātes izdevniecībā tiks izdots elektroniskais žurnāls Acta humanitarica academiae Saulensis, kurā tiks publicēti iepriekš iesniegtie raksti, kā arī būs iespējams publicēt uz šīs konferences referātu pamata izstrādātos rakstus.

Divās konferences plenārsēdēs tika nolasīti divpadsmit  referāti, kas veltīti dažādām aktuālām tēmām. Plenārsēdi atklāja Johanesburgas Universitātes profesora Daniela Fransuā  Meijera priekšlasījums, kas bija veltīts alternatīvā reģionālās konkurētspējas indeksa (ARCI) formulēšanai un testēšanai. Lodzas Universitātes profesors Tomašs Stolarčiks stāstīja par Lodzas vojevodistes teritorijas bijušo klosteru bibliotēkām.  Par latviešu etnogrāfu darbu padomju periodā informēja LU Vēstures institūta vadošā pētniece Ieva Pīgozne. Šauļu akadēmijas docente un konferences zinātniskās komitejas priekšsēdētāja REGĪNA KVAŠĪTE salīdzināja latviešu un lietuviešu onomastikas vārdnīcas.

Tālāk darbs noritēja trijās sekcijās.  Tika aplūkoti dažādi reģiona (galvenokārt Lietuvas un Latvijas) vēstures jautājumi. Valodas un literatūras sekcijā  bija referāti par lietuviešu, latviešu, poļu, postdienvidslāvu valodas un literatūras jautājumiem. No Latvijas šajā sekcijā ar valsts pētījumu programmas „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/4-0003) atbalstu piedalījās LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece ANNA STAFECKA ar referātu „Latgaliskās izloksnes Vidzemē un Latgalē: dinamika un perspektīvas”. Otru referātu „Antiparēmijas reklāmas kompānijās Latvijā un Lietuvā: ar COVID-19 saistītie piemēri” noslēguma plenārsēdē nolasīja Latvijas valodniece Evija Liparte.

Arī reģionu kultūrai kā allaž bija veltīti daži referāti, kuros tika aplūkoti ar mūziku, kultūras diplomātiju, pedagoģijas kultūru u. c. saistīti jautājumi.

Konferences otrajā dienā notika noslēguma plenārsēde, kurā uzstājās galvenokārt lietuviešu kolēģi. Referātos tika aplūkoti gan ar vēsturi un etnogrāfiju saistītie jautājumi, pierobežas situācija, poļu dievkalpojumu valoda Lietuvas baznīcās 20. gs. pirmajā pusē, Jāņu svinēšana Latvijas un Lietuvas robežjoslā u. c. jautājumi.

Daudzi referāti tika nolasīti attālināti. No vienas puses, tas ļāva konferencē piedalīties pārstāvjiem no daudzām valstīm, bet, no otras puses, pietrūka zinātnieku tikšanās klātienē un ar to saistīto diskusiju.

Noslēgumā konferences dalībnieki tika aicināti uz Baltu kultūras centru, kur notika Vītauta Dižā universitātes pārstāves Aukses Noreikaites priekšlasījums par etniskajām robežzīmēm Lietuvas un Latvijas pierobežā. Tāpat kā citus gadus, arī šajā reģionam veltītajā konferencē tās zinātniskās komitejas priekšsēdētāja, LU Latviešu valodas institūta pētniece Regīna Kvašīte bija ieguldījusi lielu darbu, lai saglabātos šīs konferences tradīcija un arī pati šī konference, lai tā noritētu mājīgā,  zinātniski piesātinātā gaisotnē, par ko viņa izpelnījās pateicības no konferences dalībniekiem. Par konferenci var lasīt arī Viļņas Universitātes mājaslapā