Maija vidū Liepājas Universitāte aicināja uz divām ikgadējām starptautiskajām konferencēm: 26. starptautisko zinātnisko konferenci „Sabiedrība un kultūra: vērtību ģenēze un to transformācija” un 20. starptautisko zinātnisko konferenci „Valodu apguve: problēmas un perspektīva”, kas pulcināja vairākus desmitus pētnieku, doktorantu un savas jomas speciālistu. Abās konferencēs piedalījās arī LU Latviešu valodas institūta pētniece DITE LIEPA (ar Valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta „Mūsdienu latviešu valodas lietojums un attīstība”, Nr. VPP-LETONIKA-2022/1-0001 atbalstu) un zinātniskā asistente VELGA POLINSKA (ar projekta „LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā”, vienošanās Nr. 8.2.2.0/20/I/006 atbalstu), izglītojot konferenču dalībniekus par vieglo valodu.
Konference „Sabiedrība un kultūra: vērtību ģenēze un to transformācija” norisinājās no 18. līdz 19. maijam. Konferences pirmajā dienā Liepājas Universitātes prorektore Ieva Ozola atgādināja, ka 2025. gadā Liepāja atzīmēs savu 400 gadadienu, savukārt 2027. gadā kļūs par Eiropas Kultūras galvaspilsētu, rosinot šiem zīmīgajiem notikumiem pievērsties arī pētniecībā. Pēc konferences organizācijas komitejas priekšsēža Artura Medvecka uzrunas dalībniekiem bija iespēja noskatīties dokumentālo filmu „Vesmaņa atgriešanās” par Latvijas pirmās Saeimas pirmo priekšsēdētāju Fridrihu Vesmani, izgaismojot mazāk zināmas vēstures šķautnes. (Fridrihs Vesmanis bija mazāk zināms politiķis, taču viņa stingrā nostāja un nozīmīgais ieguldījums Latvijas valsts veidošanā mudinājis Vesmaņu dzimtas pārstāvjus meklēt veidus, kā informāciju par šo ievērojamo cilvēku saglabāt nākamajām paaudzēm.) Arī biedrības „Vesmaņi” valdes loceklis Ansis Bazons izteica cerību, ka izveidotā izstāde ar 8 planšetēm, publicētā grāmata un filma rosinās arvien jaunus pētniekus šķetināt Fridriha Vesmaņa dzīves līkločus.
Konference notika vairākās sekcijās: (1) Vēsture, (2) Filozofija, socioloģija un tiesību zinātne, (3) Ekonomika, vadībzinātne, vides pārvaldība un (4) Izglītības zinātnes, kultūra un māksla. Referātu tēmas aptvēra gan vācbaltiešu devumu medicīnas attīstībā un lauku muzikantu fenomenu Latvijā, gan evolūciju, kriminoloģiju un veselību, gan atkritumu apsaimniekošanu, klimata pārmaiņu pārvaldību un vēstures lomu sabiedrības vērtību apzināšanā.
Dite Liepa un Velga Polinska referēja par Latvijas Radio (turpmāk – LR) ziņām vieglajā valodā kā rīku iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Ideju par ziņām vieglajā valodā savulaik no Somijas atveda LR korespondente Maira Dobele, un ar galvenās Ziņu dienesta redaktores Daces Kreijeres atbalstu tās drīz vien sāka skanēt arī ēterā. Kopš 2017. gada tās tika iekļautas sabiedriskajā pasūtījumā, un nu jau 7 gadus ik vakaru dzirdam jaunāko notikumu izklāstu vieglajā valodā.
LR žurnālists Lauris Zvejnieks norāda, ka patiesībā principi, kas lietojami, veidojot ziņas vieglajā valodā, īpaši neatšķiras no jebkuru ziņu raidījuma pamatprincipiem: ziņām jābūt strukturētām, ar īsiem teikumiem, jāvairās no ciešamās kārtas un liekvārdības. Saprotams, ka pielāgot ziņu izklāstu daudzveidīgajai vieglās valodas mērķauditorijai nav vienkāršs uzdevums – ziņas mēdz būt sarežģītas, to pārveidei vieglajā valodā trūkst laika, turklāt vasarā ir mazāk nozīmīgu notikumu, tāpēc nereti lielāko daļu ziņu aizņem ārvalstu jaunumi. Tāpat zināšanu trūkuma dēļ žurnālisti nelabprāt pievēršas ziņu veidošanai vieglajā valodā. Šī iemesla dēļ 2021. gadā tika izveidota „Radio ziņu minivārdnīca”, kurā sniegti ieteikumi biežāk lietoto sarežģīto terminu aizstāšanai un pārveidei.
Jāatzīst, ka Ziņu vieglajā valodā reitingi ir cieši saistīti ar ziņu raidlaiku – kopš 2020. gada janvāra, kad ziņas sāka skanēt plkst. 21.00, sasniegto klausītāju skaits arvien sarucis. Izskaidrojums gauži vienkāršs – šajā laikā ir tikko izskanējuši vakara ziņu raidījumi visos populārākajos medijos un cilvēki nevēlas klausīties ziņu izklāstu vēlreiz. Tāpēc jāpiekrīt jaunajam Ziņu dienesta vadītājam Uģim Lībietim, ka jāmeklē iespējas raidīt ziņas vieglajā valodā gan citos laikos, gan arī citos kanālos. Uzteicama ir Uģa Lībieša iecere par Ziņām vieglajā valodā Latvijas Radio 4. kanālā, piedāvājot atbalstu valodas apguvē krieviski runājošajiem iedzīvotājiem. Savukārt vieglās valodas ekspertiem jādomā par jauniem resursiem, kas palīdzētu ātri un ērti pārskatīt vieglās valodas principus.
Konference „Valodu apguve: problēmas un perspektīva” notika 19. maijā, un tā kā allaž pulcināja ikvienu, kam svarīgs valodas apguves jautājums no visdažādākajiem skatpunktiem. Konferences saturs bija dalīts trīs lielos blokos: (1) valodas apguve bērniem ar valodas un runas traucējumiem, (2) citvalodu apguve un (3) latviešu valodas kā svešvalodas apguve. Plenārsēdē asociētā profesore Baiba Trinīte iepazīstināja klausītājus ar pētījumu par skolotāja balss slodzi ikdienas darbā, savukārt doktorante Ajazana Ahmetova (Ayazhan Akhmetova) prezentēja ieteikumus skolotāju medijpratības veicināšanai.
Velgas Polinskas un Dites Liepas referāts atspoguļoja ieguvumus un trūkumus, izmantojot vieglo valodu latviešu valodas kā svešvalodas apguvē. Par vieglo valodu Latvijas pedagoģijā tikpat kā nav pētījumu – pirmais apraksts tapis 2021. gadā (Challenges of easy and plain language in Latvia, autores Ieva Sproģe un Sarmīte Tūbele), savukārt 2023. gadā publicēšanai iesniegts raksts „Vieglā valoda mūsdienu pedagoģijas kontekstā” (Velga Polinska, Dite Liepa). Šajā pētījumā tika izveidota aptauja, kurā iesaistījušies 500 pedagogu, no tiem 47 mazākumtautību pedagogu. Tas ir būtiski, jo latviešu valodu kā svešvalodu visbiežāk māca tieši mazākumtautību pedagogi. Zīmīgi, ka apmēram puse pedagogu Latvijā nezina, kas ir vieglā valoda, piektā daļa zina, kas ir vieglā valoda, taču neizmanto to savā ikdienas darbā. No pedagogiem, kuri regulāri lieto vieglo valodu, vairums strādā speciālajā pedagoģijā. Vienlaikus 90 % aptaujāto pedagogu uzsver, ka, viņuprāt, vieglā valoda var palīdzēt ikvienam skolēnam.
Savukārt praktiskajā darbā novērojams, ka mazākumtautību pedagogi ir gatavi mācīties par vieglo valodu un nākotnē lietot tās principus, taču nevēlas veltīt laiku materiālu gatavošanai – pirmkārt, tāpēc ka tas ir laikietilpīgi, otrkārt, tāpēc ka pedagogiem pietrūkst latviešu valodas zināšanu, jo, lai sagatavotu materiālu vieglajā valodā, ir jāpārzina gramatika, jābūt bagātam vārdu krājumam un jāspēj atrast katrai situācijai piemērotākais risinājums. Vienlaikus pedagogi ir maz informēti par Valsts izglītības satura centra pasūtītajiem materiāliem vieglajā valodā – tādi ir paredzēti piecpadsmit priekšmetos skolēniem ar disleksiju, diskalkuliju un disgrāfiju 7.–9. klašu grupā. Skolēni ar migrācijas fonu minēti kā šī pasūtījuma sekundārā mērķgrupa, un patlaban jau pieejama daļa no sagatavotajiem materiāliem.
Vieglā valoda var palīdzēt mācību vielas apguvē gan speciālajā, gan vispārizglītojošajā skolā, taču tā nav uzskatāma par panaceju vai zelta risinājumu visām izglītības sistēmas problēmām. Tāpat jādomā par informētības paaugstināšanu, lai skolotāji ne vien iegūtu prasmes vieglās valodas jomā, bet arī zinātu par jau paveikto.
Abas pētnieces konferences noslēgumā vadīja arī meistarklasi „Vieglā valoda – palīgs pedagoga ikdienas darbā”. Šajā pēcpusdienā vairāk nekā divdesmit klausītāju tika iepazīstināti ar vieglās valodas pamatprincipiem; pētnieces nodarbības laikā ar vairākiem vienkāršiem vingrinājumiem mudināja iemēģināt roku arī tekstu pārveidošanā. Klausītāji meistarklasi vērtēja pozitīvi un izteica vēlmi nākotnē uzzināt par vieglo valodu vairāk.
Liepājā plaukst ceriņi. Cits pēc cita. Gan puduros, gan māju ielokos. Mazliet vēlāk nekā Rīgā. Tikpat ražīgs maijā Liepājas Universitātē ir konferenču laiks.
Dite un Velga no konferencēm atgriezušās pacilātas un gandarītas, lai gan darba šajās dienās bija pilnas rokas. Un ir jāpiekrīt vienai no konferences dalībniecēm profesorei Intai Klāsonei: „Māksla ir mums apkārt – principi mākslā, literatūrā un mūzikā ir tie paši, tikai izpausmes valoda atšķiras. Māksla palīdz radīt vienlīdzīgu sajūtu, paaugstina motivāciju mācīties un paplašina redzesloku.” Tāpēc vairosim mākslu sev apkārt un darīsim pasauli atvērtāku!
Velga Polinska
LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente