Menu
Menu
Menu
LU Latviešu valodas institūta vadošo pētnieču Antas Trumpas, Renātes Siliņas-Piņķes un LU Matemātikas un informātikas institūta pētnieces Everitas Andronovas sastādītā „Latviešu valodas seno (16.–18. gs.) tekstu valodniecisko pētījumu bibliogrāfija (līdz 2019. gadam)” aptver vairāk nekā 1000 vienību, un tajā ir apkopoti dati par pētījumiem kopš 19. gadsimta, kad par latviešu senajiem tekstiem sāka zinātniski interesēties gan vietējie baltvācu, gan arī pašu latviešu pētnieki. Īpaši ražīgs seno tekstu izpētes periods ir bijis 20. gadsimta 20.–30. gadi, arī 40. gadu sākums. Tā kā bibliogrāfija ir elektroniska, tajā ir viegli meklēt vajadzīgos datus, turklāt vismaz daļai elektronisko publikāciju ir pievienotas saites, kas darbu ar seno tekstu pētījumiem padarīs vēl mūsdienīgāku. Bibliogrāfija pieejama arī Latvijas Universitātes e-resursu repozitorijā.
Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse. Kolektīva monogrāfija. Zinātniskā redaktore Ina Druviete. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2021. 304 lpp.
Monogrāfija izstrādāta kā vienots pētījums, gan pievēršoties lingvistiskās attieksmes teorijai un tās praktiskajai izpausmei 21. gadsimta trešā gadu desmita sākumā, gan apcerot valodas kā identitātes koncepta attīstību Latvijā dažādu kultūru saskares un vēsturisko norišu kontekstā. Monogrāfijas autori ir Ina Druviete (Latvijas Universitāte), Dr. hist. Kaspars Kļaviņš (Latvijas Universitāte), Dr. philol. Linda Lauze (Liepājas Universitāte), Dr. philol. Dite Liepa (Latvijas Universitāte), Mg. philol. Vija Požarnova (Latvijas Universitāte), Dr. philol. Dace Strelēvica-Ošiņa (Latvijas Universitāte).
Pētījums veikts, pildot Valsts pētījumu programmas „Latviešu valoda” (VPP-IZM-2018/2-0002) 6.2. apakšprojektā paredzētos uzdevumus „veikt pētījumus par valodas politikas aktualitātēm un vēsturi Latvijā kontekstā ar notikumiem Eiropā un pasaulē, kā arī veikt latviešu valodas sociolingvistisko funkciju izpēti ‒ lingvistiskā attieksme un uzvedība, valodas un sabiedriskās domas attieksmes”.
Vairāk par monogrāfiju lasiet LU Latviešu valodas institūta mājaslapā.
Anna Stafecka, Ineta Kurzemniece, Liene Markus-Narvila. Latviešu valodas dialektu atlants. Morfoloģija I. Apraksts, kartes un to komentāri. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, Zinātne, 2021, 288 lpp.
„Latviešu valodas dialektu atlanta. Morfoloģijas” 1. sējumā līdzās ieskatam latviešu valodas izlokšņu morfoloģijas pētīšanas vēsturē publicētas 102 ģeolingvistiskās kartes un to komentāri latviešu valodā ar kopsavilkumiem angļu valodā. Kartēs un to aprakstos aplūkoti dažādi vārddarināšanas paņēmieni, kā arī lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu, vietniekvārdu locīšana un saikļu, prievārdu un priedēkļu lietošana latviešu valodas izloksnēs. Pētījums balstīts uz gandrīz gadsimtu vāktiem Latvijas novadu valodas datiem.
Izdevums ir noderīgs latviešu valodas dialektu izpētē tipoloģiskā un sociolingvistiskā aspektā, jo atspoguļo valodu kontaktus un ļauj prognozēt valodas attīstības tendences. Pētījumā gūtie rezultāti izmantojami gan individuāli katram interesentam sava novada valodas izpētē, gan skolas satura veidošanā latviešu valodas stundās un vēsturē, dažādu vēsturisko procesu skaidrošanā, kultūrvēsturē u. c., gan arī augstskolās, tālāk sekmējot filoloģijas studiju programmu satura pilnveidošanu. Tā ir ne tikai noderīga literatūra valodniecības pētniekiem un studentiem, bet arī lasāmviela ikvienam latviešu valodas mīļotājam, kas interesējas par visu krāšņo un neparasto, ko glabā mūsu dialekti un izloksnes. Jaunajā „Latviešu valodas dialektu atlanta. Morfoloģijas” daļā aprakstītas īpatnības, kas skar vārdu struktūru un uzbūvi. Jaunais atlants papildina 1999. gadā izdoto leksikas daļu un 2013. gadā izdoto fonētikas daļu.
Vairāk par atlantu klausieties Latvijas Radio raidījumā „Zināmais nezināmajā“, skatieties izdevuma atvēršanā LU Latviešu valodas institūta Facebook lapā un lasiet institūta mājaslapā.
Brigita Bušmane. Nīcas izloksnes vārdnīca. L–O. Atb. red. A. Timuška. Rīga: Latviešu valodas institūts, 2021, XXXII + 424 lpp. ISBN 9789934580109. Tikai e-publikācija.
Šis ir trešais „Nīcas izloksnes vārdnīcas” sējums. Iekļauti šķirkļi no burta L līdz burtam O. Darbs izstrādāts valsts pētījumu programmā „Latviešu valoda” (Nr. VPP-IZM-2018/2-0002).
Vārdnīcas pirmais sējums (A-I), kas tika sagatavots ar valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” un valsts pētījumu programmas „Letonika – Latvijas vēsture, valoda, kultūra, vērtības” atbalstu, nāca klajā 2017. gadā. Savukārt otrais sējums (J-Ķ) jau tika sagatavots ar valsts pētījumu programmas „Latviešu valoda” atbalstu un publicēts 2020. gadā. Abi sējumi ir brīvi pieejami Latviešu valodas institūta mājaslapā (https://lavi.lu.lv/arhivs-publikacijas/) ikvienam interesentam.
„Nīcas izloksnes vārdnīca” ir pilna tipa vienas izloksnes vārdnīca, kurā ietverta Nīcā reģistrētā leksika, nešķirot specifisko, izloksnei raksturīgo vārdu krājumu no literārās valodas vārdu krājuma. Tomēr šī vārdnīca ir relatīvi pilna, jo izloksnē, tāpat kā visā valodā, norit nepārtraukts attīstības process, tāpēc nekad nav iespējams fiksēt absolūti visus vārdus un to nozīmes, izsekot vārdu nozīmju maiņai, nozīmju pārnesumiem un lietojumam visdažādākajās situācijās. Taču kopumā apzinātais valodas materiāls atklāj izloksnes bagātību un izteiksmes savdabību.
XIII Starptautiskais baltistu kongress “Baltu valodas laikā un telpā”. Referātu tēzes / XIII Tarptautinis baltistų kongresas „Baltų kalbos laike ir erdvėje“. Pranešimų tezės / XIII International Congress of Balticists “Baltic Languages in Time and Space”. Abstracts. Sast. / Sud. / Comp. K. Mežapuķe. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2021, 298 lpp.
2021. gada 13.–15. oktobrī Latvijas Universitāte tiešsaistē organizēja XIII Starptautisko baltistu kongresu „Baltu valodas laikā un telpā”, kurā piedalījās vairāk nekā 170 dalībnieku no 11 valstīm. Kongresa aizsākumi meklējami 1965. gadā, kad Viļņas universitātes Lietuviešu valodas katedras un Lietuviešu valodas institūta darbinieki sarīkoja baltu valodu vēsturei veltītu konferenci. Starptautiskais baltistu kongress ik pēc pieciem gadiem pārmaiņus notiek Viļņā vai Rīgā. Kongresa tēžu krājumā apvienots plašs tēmu loks, sākot no baltu valodu likteņiem laika nogriežņos (diahronijā), līdz skatījumam uz valodu pašreizējā stāvoklī (sinhronijā): valodas vēsture, gramatika, onomastika, sociolingvistika, fonētika, valodas filozofija un kultūra, indoeiropeistika, komparatīvistika, kontaktlingvistika, valodas apguve un valodas tehnoloģijas. From October 13 to October 15, 2021, the University of Latvia held 13th International Congress of Baltic Studies with the theme “Baltic Languages in Time and Space”. The congress was organized online due to the Covid-19 pandemics and was attended by more than 170 participants from 11 countries. The beginning of the congress can be considered in 1965, when scholars of the Department of Lithuanian Language and the Lithuanian Language Institute of Vilnius University organized a conference dedicated to the history of the Baltic languages. Since then, the International Congress of Baltic Studies has been held alternately in Vilnius or Riga every five years. The collection of congress theses combines a wide range of topics, including a historical view of the Baltic languages and a critical analysis of languages used today in the Baltic states. Linguistic disciplines such as language history, grammar, onomastics, sociolinguistics, phonetics, philosophy and culture of language, Indo-European studies, comparative studies, contact linguistics, language pedagogy, and language technologies are represented in the collection of theses.
Izdevums pieejams arī LU e-resursu repozitorijā.
Berra, Solvita (Burr, Solvita). Idejas un ieteikumi uzņēmuma nosaukšanai. Metodiskā konsultante Sanda Rapa. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2021, 42 lpp. ISBN 9789934580079.
Bukletā ir sniegts pārskats par uzņēmumu nosaukumu veidiem (tiešie, simboliskie un jauktie nosaukumi; triviāli un netriviāli nosaukumi; lokāli, globāli un glokāli nosaukumi) un lingvistiskās izveides stratēģijām un līdzekļiem (piem., prefiksāciju, salikteņu veidošanu, okazionālismu radīšanu) latviešu valodā.
Izdevums pieejams arī LU e-resursu repozitorijā.
Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 148. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference “Baltijas onīmi: no sendienām līdz mūsdienām”. Tēzes = International Scientific Conference „Baltic onyms: from past to present” to commemorate the 148th anniversary of the academician Jānis Endzelīns. Abstracts. Sast. / Comp. by Kristīne Mežapuķe. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2021, 49 lpp. ISBN 9789934580086.
Tēžu krājumā apvienotas LU Latviešu valodas institūta rīkotās akadēmiķa Jāņa Endzelīna (1873–1961) 148. dzimšanas dienas atcerei veltītās starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, kuras iesnieguši 20 konferences dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Vācijas. Akadēmiķa atceres konferences tiek rīkotas jau kopš 1963. gada. 2021. gada 22. februāra konference tika veltīta onomastikai: “Baltijas onīmi: no sendienām līdz mūsdienām”. Konferences tēžu krājuma tēmu loks ir plašs: no vietvārdu, personvārdu un literārās onomastikas pētījumiem līdz īpašvārdu ontoloģijas un terminoloģijas jautājumiem.
Izdevums pieejams arī LU e-resursu repozitorijā.
LU Latviešu valodas institūts
Kalpaka bulvāris 4 (111., 308. telpa)
Rīga, LV-1050
☏ 67034016
Seko mums
© Citējot un pārpublicējot no LU Latviešu valodas institūta mājaslapas, atsauce obligāta.
