2023. gada 15.–18. jūnijā Vītauta Dižā Universitātē (Ķauņa, Lietuva) norisinājās 15. Baltijas studiju konference Eiropā „Pārmaiņu punkti: Vērtības un pretrunīgā nākotne Baltijā” (Turning Points: Values and Conflicting Futures in the Baltics), kurā piedalījās 445 dalībnieki no 25 valstīm – Lietuvas, Latvijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrālijas, Austrijas, Čehijas, Dānijas, Gruzijas, Horvātijas, Igaunijas, Indijas, Islandes, Itālijas, Izraēlas, Japānas, Kanādas, Lielbritānijas, Polijas, Rumānijas, Somijas, Šveices, Ukrainas, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas.

 Ar valsts pētījumu programmas projekta „Mūsdienu latviešu valodas lietojums un attīstība”, Latvijas Universitātes prioritāro tēmu pētniecības projekta “Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija” apakštēmas „Lingvistiskie pētījumi 21. gadsimtā: Latvija Eiropas kontekstā” un Valsts pētījumu programmas „Digitālās humanitārās zinātnes” projekta „Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” atbalstu Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtu šajā konferencē pārstāvēja zinātniskā asistente Sintija Ķauķīte, vadošā pētniece Laimute Balode un vadošais pētnieks Pēteris Vanags.

Konference bija sadalīta vienpadsmit akadēmiskajos virzienos: 1) antropoloģija, socioloģija un reliģija, 2) komunikācija, mediji un žurnālistika, 3) digitālās humanitārās zinātnes, muzeji un bibliotēkas, 4) vide, resursi un ilgtspējība, 5) migrācija, diaspora un publiskā diplomātija, 6) augstākā izglītība, zinātnes politika un zināšanu pārvaldība, 7) vēsture, atmiņa un identitāte, 8) starptautiskās tiesības, ekonomika un politikas studijas, 9) vēsture, māksla un kultūras studijas, 10) valodas studijas, izglītība un psiholoģija, 11) starptautiskās attiecības un reģionālā drošība.

Visās konferences dienās noritēja t. s. apaļā galda diskusijas, grāmatu prezentācijas, bija iespējams aplūkot izstādes, kas bija izvietotas Vītauta Dižā Universitātes ēkās.

Konferences pirmajā dienā referātu Teaching of Baltic Languages in Finland: Traditions and Innovations („Baltu valodu mācīšana Somijā: tradīcijas un inovācijas”) nolasīja institūta vadošā pētniece Laimute Balode, kas dalījās savā 25 gadu pieredzē, docējot latviešu un lietuviešu valodu Helsinku Universitātē. Atraktīvas prezentācijas ievadā tika iepazīstināts ar Helsinku Universitātes vizītkarti: HU, kas ietilpst pasaules 100 labāko universitāšu skaitā, ir vienīgā vieta Somijā, kur var studēt baltu valodas akadēmiskā līmenī. Referente īsi iepazīstināja ar baltistikas studiju vēsturi Somijā, sākot ar 19. gs. beigām, izceļot ne tikai valodnieku (Oto Donnera, Jozefa Mikolas, Jalo Kalimas, Valentīna Kiparska, Kari Liukonena) devumu, bet arī literātu, folkloristu (Roberta Niemi) svarīgākās publikācijas. Baltu valodas lielākoties tika studētas un pētītas salīdzināmās valodniecības ietvaros. Lietuviešu un latviešu lektorāts HU tika atjaunots līdz ar Baltijas valstu neatkarības atgūšanu – attiecīgi 1990. un 1991. g.  Agrāko laiku gramatikas un tulkošanas metode tika nomainīta pret modernākām, piemēram, komunikatīvo, audiolingvālo, situatīvo metodi u. c. Studenti, bez praktiskās valodas, apgūst valstmācību, vēstures, kultūras pamatus, literatūras vēsturi, kā arī mūsdienu literatūru. Ik pēc trim gadiem tiek piedāvāti speciālie kursi: Lietuviešu un latviešu salīdzināmā gramatika, Sarunvalodas kurss, Baltu onomastika, Leksikoloģija, Tulkošana u. c.  Īpaši populārs Latviešu/lietuviešu verbu prefiksācijas kurss. Referente iepazīstināja ar baltu valodu apgūšanas grūtākajiem aspektiem (izrunā, vārddarināšanā, morfoloģijā – īpaši dzimtes kategorijās, sintaksē, leksikas apguvē). Referātā tika skarti mazo valodu apgūšanas problemātiskie aspekti.

Savukārt vadošais pētnieks Pēteris Vanags referātā The First Edition of the Latvian Bible (1685-1694) Changing the Principles of Orthography („Latviešu Bībeles pirmais izdevums (1685–16940), mainot ortogrāfijas principus”) aplūkoja ortogrāfijas principus un to maiņu Glika Bībeles tulkojumā (1685–1694), uzsverot, ka visā Bībeles tekstā izmantoti šādi principi: fonemātiskais, fonētiskais, morfēmiskais, leksiski gramatiskais, gramatiskais un tradicionālais. Divās pirmajās Bībeles grāmatās – Mateja un Marka evaņģēlijā īpaši plaši redzams gramatiskais jeb t.s. loģiskais princips, kas lietots, lai atšķirtu vairākas nomenu un pronomenu homoformas. Taču pārējās grāmatās tulkotājs no šī principa atteicies, kas īpaši uzsvērts Jaunās Derības pielikumā (Anhang). Tomēr visā Bībelē ir saglabāta atšķirība kā, tā, kā arī deadjektīvo adverbu ortogrāfijā, tie visai konsekventi apzīmēti ar gravi virs gala patskaņa. Par gramatiskā principa izmantojumu jārunā arī lokatīva īpašajā rakstībā ar jumtiņu gala zilbē. Turklāt Vecajā Derībā jumtiņš lietots arī rakstot lokatīvu taî, to atšķirot no datīva tai.  

Pirmās dienas vakarā plenārsēdē konferences dalībniekiem bija iespēja noklausīties Gruzijas Gvineta koledžas (Georgia Gwinnett College) profesores Doviles Budrītes (Dovilė Budrytė) lekciju A Decolonizing Moment: Vicarious Identification with Ukraine in the Baltic States and Beyond („Dekolonizācijas brīdis: varacionālā identifikācija ar Ukrainu Baltijas valstīs un ārpus tām”), akcentējot Baltijas valstu identificēšanos ar Ukrainu, sniegto atbalstu Ukrainai kara laikā, attieksmi pret Padomju Savienības mantojumu (tostarp padomju laika pieminekļu likteni), Krievijas kultūru.

Konferences otrajā dienā plenārsēdē lekciju Museums at War, Museums Near War. Memory Institutions as Humanitarian and Diplomatic Agents in the Event of Armed Conflicts („Muzeji kara laikā, muzeji kara tuvumā. Atmiņas institūcijas kā humānās palīdzības iestādes un diplomātiskie aģenti bruņotu konfliktu gadījumā”) nolasīja Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja ģenerāldirektors Arūns Ģelūns (Arūnas Gelūnas), kura bija veltīta Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja un tā partnerinstitūciju pieredzei Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada 24. februārī.

Konferences otrajā dienā zinātniskā asistente Sintija Ķauķīte nolasīja referātu The Role of Emojis in Multimodal Posts on Social Networks („Emodži jeb reālijzīmju loma multimodālos sociālo tīklošanās vietņu ierakstos”), kurā analizēja reālijzīmju funkcijas dažādos sociālo tīklošanās vietņu Facebook un Instagram ierakstos, piemēram, reklāmās, interneta mēmēs un anekdotēs. Referātā tika sniegtas atbildes uz trīs pētījuma jautājumiem: kas ir reālijzīmes, kas ir multimodalitāte un kā un kāpēc latvieši lieto reālijzīmes multimodālos sociālo tīklošanās vietņu ierakstos.

Mūsdienu komunikācija un jaunu grafisko zīmju izmantojums paver iespējas jauniem pētījumiem, ņemot vērā gan atsevišķu tekstu īpatnības, gan autora komunikatīvo nolūku. Interneta avotu tekstveidē tiek lietoti grafiski līdzekļi ar dažādu papildinformāciju. Ar grafiskiem līdzekļiem – interpunkcijas zīmēm, emocijzīmēm, reālijzīmēm jeb emodži, lielajiem burtiem u. c. – daļa autoru mēģina izteikt to, ko runātā valodā izsaka prosodija un paralingvistiskās zīmes (piemēram, žesti un mīmika).

Reālijzīmes ir grafiskas zīmes, kas palīdz atspoguļot emocijas un attieksmi, prosodiskos un paralingvistiskos līdzekļus, aizstājot visu vai daļu no rakstītā teksta.

Reālijzīmes tiek lietotas fātiskā funkcijā, lai izteiktu sūtītāja attieksmi un uzturētu labas attiecības ar saņēmēju, emotīvā funkcijā, lai paustu teksta autora sajūtas, aizstājot sejas izteiksmi un prosodiskos līdzekļus runātā valodā, konatīvā funkcijā, lai ietekmētu saņēmēja rīcību un domas, bet references funkcijā, lai nodotu saņēmējam ziņojumus un informāciju (Danesi 2017), piemēram, gadījumos, kad reālijzīmes aizstāj atsevišķus vārdus. Emocijzīmju un reālijzīmju pētnieki (Danesi 2017; Zhang 2020) grafisko zīmju funkciju definēšanā balstījušies uz Romana Jakobsona valodas funkciju dalījumu, kurā iekļautas šādas funkcijas: emotīvā, references, poētiskā, fatiskā, metalingvistiskā un konatīvā funkcija (Jakobson 1960). Konatīvā funkcija līdzinās valodas ietekmējošajai funkcijai, kas ir orientēta uz adresātu, tā aicina cilvēkus ko darīt, ietver rīkojumus, lūgumus u. tml.

Reālijzīmes lietotas dažādos multimodālos sociālo tīklošanās vietņu ierakstos. Multimodalitāte ir atšķirīgu modu jeb semiotisko resursu izmantojums vienā tekstā. Secināts, ka reālijzīmes reklāmās lietotas konatīvā funkcijā, jo teksta autors mēģina ietekmēt ziņas saņēmēja rīcību un domas, ar dažādu semiotisko resursu palīdzību cenšas sasniegt komunikatīvo mērķi – uzrunāt lasītāju, veicināt pārdošanu. Mazliet neparastāks reālijzīmju lietojums ir vērojams dažādās Facebook lapās, kurās tiek reklamētas dažādas preces un pakalpojumi. Teksta autori piedāvā izklaidi lapas sekotājiem, aicinot balsot par sev vēlamām precēm un pakalpojumiem, izmantojot piedāvātās reālijzīmes. Šādi reālijzīmes lietotas reakcijzīmes funkcijā, jo nepieciešams reaģēt, norādīt uz attieksmi balsojot. Reālijzīmes var lietot arī kā daļu no fona mēmes ierakstā, kurā izmantoti dažādi semiotiskie resursi jeb modi: rakstīts teksts, simboli (pieturzīmes, reālijzīmes), krāsains fons. Fonam izmantotas siltie krāsu toņi, kas piesaista uzmanību. Visticamāk krāsas izvēle ir apzināta, jo dzeltena krāsa ir ļoti pamanāma un raisa pozitīvas emocijas (saistās ar sauli, gaismu u. tml.). Dzeltenais fons papildināts ar reālijzīmēm. Atkarībā no konteksta (mīlestība, prieks, ironija) lietotas dažādas reālijzīmes – , vai –, kas izsaka papildinformāciju. Šīs reālijzīmes lietotas konatīvā funkcijā, jo mudina lasītāju smieties, un fātiskā funkcijā, jo pauž teksta autora attieksmi, raisa līdzīgas emocijas arī lasītājā, tādējādi veidojas pozitīva saikne teksta autoram ar adresātu.

Otrās dienas noslēgumā konferences dalībniekiem bija iespēja noskatīties lietuviešu kinorežisora Manta Kvedaraviča (Mantas Kvedaravičius) filmu Mariupolis 2, kurā tika atspoguļots Ukrainā notiekošais karš, ikdienas dzīve Mariupolē un šīs pilsētas iznīcināšana. Pēc filmas noritēja diskusija par filmas tapšanu, tajā aplūkotajiem notikumiem. Diskusijā piedalījās Jurgita Stanišķīte (Jurgita Staniškytė), Edgars Klivis (Edgaras Klivis) un Gintauts Mažeikis (Gintautas Mažeikis) no Vītauta Dižā universitātes un Katerina Horiunova (Kateryna Horiunova) no Mariupoles Universitātes un Vītauta Dižā universitātes.

Konferences trešajā dienā tika nolasīti referāti atlikušajās konferences sekcijās, dienas noslēgumā konferences dalībniekiem svinīgajā pieņemšanā Žalgira arēnā bija iespēja pavakariņot un noklausīties klasiskās mūzikas koncertu apvienības NICO izpildījumā.

Plašāka informācija pieejama konferences mājaslapā.