2023. gada 3.–7. jūlijā Leirijas Politehniskajā institūtā norisinājās 3. starptautiskā vieglās valodas konference KLAARA 2023. Tajā tikās vairāk nekā 50 pētnieku un praktiķu no visas pasaules, lai prezentētu jaunāko pētījumu rezultātus un dalītos ar savu pieredzi, strādājot vieglās valodas jomā. Latviju konferencē pārstāvēja LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente doktorante VELGA POLINSKA. 

Pirmajā konferences dienā pētnieki tikās svinīgās atklāšanas vakariņās, kuru laikā ātri vien iegrima interesantās diskusijās, – arī visu turpmāko darba nedēļu caurstrāvoja neviltotā un padziļinātā interese izzināt veidus, kā attīstīt līdz šim paveikto vieglās valodas jomā. Pārējās dienas iesākās ar plenārsēdes prezentācijām un turpinājās ar darbu grupās: referātiem un darbnīcām. 

Austrālijas organizācijas Easy Access English vadītāja Ketija Basterfīlda (Cathy Basterfield) atgādināja par nepieciešamību nošķirt vieglo un vienkāršo valodu, turklāt norādīja, ka angļu valodā šķiramas arī Easy English (vieglā angļu valoda, kas paredzēta cilvēkiem ar zemu lasītprasmi) un Easy Read (viegli lasāmi teksti, kas attiecas ne tikai uz valodas lietojumu, bet arī vizuālo atbalstu). Jāteic, ka latviešu valodā (un citās) šāda problēma nepastāv, jo tiek izdalīti vairāki vieglās valodas līmeņi atbilstoši teksta sarežģītībai. K. Basterfīlda vērsa uzmanību, ka valodas izpratne atkarīga no vispārējām zināšanām, saziņai nepieciešamas skaidras norādes, turklāt jāizvairās no traucējošiem faktoriem. Tāpat jebkurā saziņā ir būtiski piedāvāt visas pastāvošās izvēles iespējas. 

K. Basterfīlda norādīja, ka ir svarīgi atcerēties par četriem galvenajiem principiem (kuri izklāstīti ISO vienkāršās valodas standartā Nr. 24485-1):  

• saturs ir auditorijai nepieciešams un interesants; 
• mērķauditorijas pārstāvji var atrast saturu; 
• mērķauditorijas pārstāvji var saprast saturu; 
• mērķauditorijas pārstāvji var lietot saturu. 

Pie šiem principiem atkal un atkal atgriezās arī zviedru pētniece un praktiķe Ulla Būmane (Ulla Bohman), atgādinot, ka piekļūstama informācija ir cilvēktiesības. Ulla Būmane atklāj, ka Zviedrijā, kur ir vairāku desmitgažu ilga pieredze, vairs netiek apšaubīta ne vieglās, ne vienkāršās valodas nozīme sabiedrības norisēs. Taču domas skaidrība būtu jāattiecina ne tikai uz vieglo vai vienkāršo, bet arī uz standarta valodu: „Cik gan bieži mēs pārprotam cits citu un paši nemaz nezinām, ka tas ir noticis! Viens vārds katram cilvēkam var nozīmēt kaut ko citu, tāpēc ir jāpārliecinās, ka mūsu mērķa grupai ir tie paši atsauces rāmji, kurus esam iedomājušies.” savā referātā atzīst U. Būmane. 

Ulla Būmane arī izgaismo nepilnības kognitīvās piekļūstamības definīcijā: „Kognitīvā piekļūstamība nozīmē novērst barjeras cilvēkiem, kuru funkcionālie traucējumi ietekmē informācijas uztveri un apstrādi. Bet kālab mēs runājam tikai par cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem? Patiesībā kognitīvā piekļūstamība nozīmē, ka mēs veidojam informāciju, lai tā būtu saprotama ikvienam, jo katram no mums dažkārt var būt kognitīvas grūtības.” 

U. Būmane atzīst, ka izpratnes par vieglo valodu trūkst ne tikai valstīs, kurās vieglās valodas attīstība sākusies tikai nesen, bet arī Zviedrijā – viņa bieži sastopas ar priekšstatu, ka vieglā valoda nozīmē tikai vienkāršāku vārdu izvēli. Taču patiesībā vieglā valoda attiecas uz: 

• saturu: jāņem vērā lasītāja interese par tematu; 
• valodu: jāievēro vieglās valodas principi; 
• izvietojumu un struktūru: tekstam jābūt skaidram, jāizvēlas viegli uztverams burtveidols un jāmeklē līdzsvars starp uzmanības piesaisti un funkcionalitāti; 
  
• attēliem un ilustrācijām: tiem jākalpo par papildinājumu, kas spēj atvieglot teksta uztveramību. 
  

Tāpat jebkurā komunikācijā ir jāņem vērā, kā mainās valoda dažādās vecuma grupās un kultūrās, tāpēc ir īpaši svarīgi zināt, kas būs teksta mērķauditorija un kāds būs saziņas konteksts. 

Slovēņu centra Zavod Risa vadītāja Tatjana Knapa (Tatjana Knapp) iepazīstināja ar projekta Train2validate rezultātiem, uzsverot, cik nozīmīga ir teksta pārbaude mērķgrupā. Tatjana Knapa atzīst, ka vieglās valodas teksta radīšanai nepieciešams teksta autors, redaktors, ilustrators, korektors, koordinators un mērķgrupas eksperts. Bieži viens cilvēks veic vairākas funkcijas, taču, lai radītu vērtīgu un funkcionālu tekstu, nevienu no šiem posmiem nedrīkst izlaist. Projektā Train2validate izstrādātas apjomīgas mērķgrupas ekspertu apmācības, ko veido pieci padziļināti tematiskie bloki, turklāt apgūtās prasmes pēc tam izmantojamas, arī veicot darba pienākumus citos amatos. Tatjana Knapa atgādina, ka teksta pārbaude mērķgrupā ne tikai nodrošina augstāku teksta kvalitāti, bet arī nodrošina darba iespējas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un veicina iekļaušanu. 

Somu pētniece Lēalaura Leskele (Leealaura Leskelä) iepazīstināja ar mutvārdu vieglās valodas principiem lingvistiski asimetriskā komunikācijā. Pētniece atklāj, ka vadlīnijas rakstu valodai Somijā izstrādātas jau 80. gados un par mutvārdu vieglo valodu sākts runāt 90. gados. Sākotnēji uzskatīts, ka var izmantot visus tos pašus principus, ko lieto rakstu valodā, vārdu ‘lasītājs’ aizstājot ar ‘lietotājs’, taču ātri kļuva skaidrs, ka ar to nav pietiekami. Mutvārdu saziņā ir ierobežots laiks, ir ātri jāpieņem lēmumi par leksikas un teksta struktūru izvēli un tiek nemitīgi saņemta atgriezeniskā saite, kam ir būtiska loma mijiedarbībā. Cilvēks, ar ko runājam, pastāvīgi reaģē uz teikto – tā ir būtiska priekšrocība, taču, lai runātājs spētu nekavējoties mainīt runas veidu, nepieciešamas zināšanas un pieredze. Tāpat jāatceras, ka teiktais ir svarīgs, taču vēl būtiskāk ir uztvert, ko cilvēks komunikācijas laikā dara – cik liela ir distance, kāda ir poza, žesti. 

Velga Polinska savā referātā atgādināja, ka pasaulē ir pieņemti dažādi tiesību akti, kas nostiprina jebkura cilvēka tiesības uz informāciju. Šajā kontekstā ir vērts atcerēties, ka tiesības uz uzticamu informāciju un atbalstu ir arī tiem, kuri vēlas gatavot piekļūstamus tekstus un nodrošināt atbilstošu komunikāciju – lai veicinātu kvalitatīva satura izstrādi, ir jāveido pētījumos un praksē balstītas apmācības. 

Tāpat Velga Polinska iepazīstināja ar vieglās valodas attīstību Latvijā, sākot no idejas pārņemšanas 90. gadu beigās līdz pat Latvijas Radio Ziņām vieglajā valodā, pētniecības attīstībai, pirmajam studiju kursam universitātē un dažādām aktivitātēm, kas palīdz veicināt izpratni par vieglās valodas funkciju un nepieciešamību. 

Referāta noslēgumā LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente V. Polinska mudināja nebaidīties no radošām idejām izpratnes paaugstināšanā, jo informētība par projektiem, idejām un sasniegumiem ir tikpat nozīmīga kā praktiskie rezultāti. Tāpat jāatceras, ka, sadarbojoties un mācoties no citiem gan valsts, gan starptautiskā līmenī, ir daudz vieglāk gūt panākumus. Ar lielu lepnumu tika prezentēts arī konkurss „Viegli lasīt”, kura galvenais mērķis ir paplašināt literatūras klāstu vieglajā valodā – arī klausītāji šo ideju vērtēja atzinīgi. 

Šie ir tikai daži no referātiem, kas izskanēja konferencē – tās saturs bija patiesi piesātināts gan zinātniskā, gan praktiskā, gan emocionālā līmenī. Šīs piecas dienas pagāja intensīvā darbā, diskusijās un darbnīcās kopā ar kolēģiem no Zviedrijas, Somijas, Vācijas, Austrālijas, Slovēnijas, Ungārijas, Itālijas, Portugāles, Katalonijas, Grieķijas, Spānijas, Šveices un Apvienotās Karalistes. KLAARA nu jau kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu vieglās valodas attīstībā pasaulē – tas ir izcils veids, kā apzināt dažādas aktivitātes, iniciatīvas un sasniegumus un veidot kontaktus, lai attīstītu arī starptautiski sadarbību. Ļoti ceru, ka izdosies konferenci uzņemt arī pie mums, Latvijā, jo tas būtu vērtīgs pienesums ne vien valodniekiem, bet dažādu jomu speciālistiem. 

Dalība konferencē bija iespējama ar Eiropas Sociālā fonda projekta „LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā”, kas tiek īstenots darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” trešās kārtas ietvaros (projekts Nr. 8.2.2.0/20/I/006), atbalstu.