2023. gada 22.–24. novembrī Liepājas Universitātē norisinājās starptautiska zinātniska konference „Vārds un tā pētīšanas aspekti”. Šogad tā notika jau 28. reizi un tajā ar valsts pētījumu programmu LADI un LAVA atbalstu varēja piedalīties divpadsmit LU Latviešu valodas institūta pētnieki, stāstot par valodas politiku, terminoloģijas vēsturi, vietvārdiem, lībisko dialektu, krāsu nosaukumu izmantojumu literatūrā, mūsdienu valodas lietojumu un atkāpēm no normas. Lūk, ieskats dažos no tiem.
LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece SANDA RAPA savā priekšlasījumā „Etnoss vietvārdu spogulī” pievērsās latviešu pasaulainas atspulgiem Latvijas vietvārdos: ko latvietis ievēro un izceļ apkārtējā ģeogrāfiskajā ainavā, kā latvietis ar vietvārdiem organizē apkārtējo pasauli un kā sadzīves un saimniecības telpa tiek ierakstīta vietvārdos. Salīdzinot Latvijas vietvārdu kopumu ar reāliem ģeogrāfiskiem datiem, tika noteikta pļavu nozīme latvieša saimniecībā un kalnu nozīme dzīves organizēšanā. Vietas nosaukšanā, pēc pētnieces domām, dominē attieksmes skatījums (par to liecina daudzie vietvārdi ar priedēkļiem pār-, aiz-, kā arī toponīmiskie elementi gals, kakts, viņējais utt. vietvārdos un transtoponīmiski nosaukumi). Tika konstatēts, ka Latvijas vietvārdu etnolingvistiskā informācija ir kodēta galvenokārt substantīviskās vārdkopās, līdz ar to Latvijas vietvārdos tā lasāma galvenokārt metalingvistiskā līmenī un caur ontoloģiskajām metaforām, nevis adjektīviskām vārdkopām.
Institūta zinātniskā asistente, jaunā zinātnes doktore (Ph. D.) DAIRA VĒVERE referātā „Pārmaiņu procesi dziļo tāmnieku izlokšņu fonētiskajā sistēmā” uzmanību pievērsa globalizācijas procesu, iedzīvotāju migrācijas un citu faktoru izraisīto pārmaiņu sekām lībiskā dialekta dziļo tāmnieku izlokšņu fonētikā, secinot, ka mūsdienās ir arvien mazāk tāmnieku izlokšņu runātāju (pat vecākās paaudzes), kuru valodā regulāri saklausāmas specifiskās, tieši dziļajām tāmnieku izloksnēm raksturīgās fonētiskās parādības, kā, piemēram, vokāļu kvalitātes un kvantitātes pārveidojumi vārdu piedēkļa un gala zilbēs, piedēkļu patskaņu / divskaņu zudums, nebalsīgo beigu līdzskaņu pārvēršanās par balsīgiem / pusbalsīgiem. Par arvien pieaugošu izlokšņu parādību nivelēšanos un modificēšanos pētāmajā areālā liecina šādi pārmaiņu procesi: svārstības formu lietojumā, izloksnes formu jaukšana ar literārā valodā lietotām, hibrīdformu rašanās un paralēlformu lietojums. Izlokšņu saglabāšanās vai vismaz daļēja ierobežošana galvenokārt ir atkarīga no runātāju lingvistiskās attieksmes pret savas dzimtās vietas izloksni un šī senču mantojuma nodošanas nākamajām paaudzēm.
Zinātniskā asistente AGITA KAZAKEVIČA referātā „Par divdabjiem latviešu valodas zinātniskajos tekstos” aplūkoja divdabju un divdabja teiciena lietojumu zinātniskajos tekstos latviešu valodā – divdabji skatīti autores pētāmā temata – sekundārās predikativitātes – aspektā, galvenokārt uzmanību pievēršot divdabjiem, kas izsaka papilddarbību, nevis apzīmētāja funkcijā lietotajiem adjektīviskajiem divdabjiem. Izpētei izmantota Līdzsvarotā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusa (LVK 2022) disertāciju daļa un autores vākums ar ekscerptiem no zinātniskajām monogrāfijām, rakstiem un promocijas darbiem vai to kopsavilkumiem, ko publicēšanai sagatavojis Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, kur autore strādā par redaktori. Būtiskākais secinājums, ka divdabji un jo īpaši divdabja teicieni mūsdienu zinātnes valodā ir plaši lietoti, diemžēl divdabju izteiksmes iespējas nav pilnīgi izmantotas, dominē vienveidīgs lietojums – galvenokārt nelokāmais divdabis –ot, –oties.
Konferences mājaslapa: https://vards.liepu.lv/.
