Latvijas Universitāte – platforma vieglās valodas pētniecībai un izaugsmei

Vieglā valoda pasaulē zināma vairāk nekā 70 gadus, Latvijā – gandrīz 25. Kopš 2020. gada būtisku ieguldījumu vieglās valodas attīstībā devusi arī Latvijas Universitāte, vispirms īstenojot Erasmus+ projektu Vieglās valodas veicināšana sociālajai iekļaušanai” (Promoting Easy-to-Read Language for Social Inclusion, PERLSI) un vēlāk turpinot atbalstīt pētniecību, paaugstināt informētību un veicināt interesi.

Laikā, kad arvien vairāk runā par vides pieejamību, nereti tiek aizmirsts par informācijas pieejamību, lai gan piekļuve informācijai ir katra cilvēka pamattiesības. Vieglā valoda cilvēkiem ar uztveres grūtībām sniedz iespēju būt patstāvīgākiem, saņemt informāciju piekļūstamā veidā un plašāk iepazīt kultūru. Lai vieglā valoda līdzās Braila rakstam un zīmju valodai iedzīvotos sabiedrībā kā pašsaprotams saziņas līdzeklis, ir jāpaplašina tās lietojums un jāveicina sabiedrības informētība par to.

Vieglās valodas pētniecība

Vēl pavisam nesen vieglā latviešu valoda pastāvēja tikai kā praktisks koncepts, tās lietojums nebija aprakstīts, pētīts un pārbaudīts mērķa grupās un vieglās valodas tekstu veidotāji izmantoja organizācijas Inclusion Europe vai Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) izstrādātās vadlīnijas, kas bija tulkotas arī latviski.

2021. gadā kā vienu no PERLSI projekta (2020–2022) rezultātiem Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds publicēja brīvpieejas izdevumu „Vieglā valoda. Rokasgrāmata”, kura tapšanā piedalījās Latvijas Universitātes profesores Gunta Roziņa un Indra Karapetjana, Latvijas Universitātes pētnieces Dite Liepa un Velga Polinska, Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne, kā arī vieglās valodas praktiķes Gunta Anča un Irīna Meļņika no „Vieglās valodas aģentūras”. „Vieglā valoda. Rokasgrāmata” bija pirmais izdevums, kurā vienkopus ieskicēta pasaules pieredze, plaši izklāstīta Latvijas pieredze vieglās valodas jomā un sniegti praktiski, latviešu valodai specifiski ieteikumi tekstu veidotājiem.

Darbs pie šī izdevuma abām zinātniskajām redaktorēm – Dr. philol. Ditei Liepai un Mg. art., Mg. translat. Velgai Polinskai – rosināja padziļinātu interesi par vieglās valodas konceptu, vēsturi un attīstību. Tālab V. Polinska iestājās Latvijas Universitātes doktora studiju programmā „Valodu un kultūru studijas” un arī pēc projekta noslēguma D. Liepa un V. Polinska ciešā sadarbībā turpina pētīt dažādās vieglās valodas šķautnes. Pētījumu rezultāti prezentēti nu jau 8 starptautiskās zinātniskās konferencēs, nostiprinot Latvijas pozīciju vieglās valodas pētnieku vidū:

1) Viļņas Universitātes 6. starptautiskā lietišķās valodniecības konference Languages and people: problems and solutions – referāts Easy Language for Social Inclusion: Case Study (2022. gada 29.–30. septembris);

2) Liepājas Universitātes 27. starptautiskā zinātniskā konference „Vārds un tā pētīšanas aspekti” – referāts „Vietnes mammadaba.lv tulkojums vieglajā valodā: leksikas analīze” (2022. gada 24.–25. novembrī);

3) Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē „XXXII Zinātniskie lasījumi” – referāts „Latviešu tautas teikas vieglajā valodā: sintakses analīze” (2023. gada 26.–27. janvāris);

4) Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskā konference, sekcija „Valoda un literatūra izglītības kontekstā” – referāts „Vieglā valoda mūsdienu pedagoģijas kontekstā” (2023. gada 3. februāris);

5) Liepājas Universitātes 26. starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Sabiedrība un kultūra: vērtību ģenēze un to transformācija” – referāts „Latvijas Radio ziņas vieglajā valodā – rīks iekļaujošas sabiedrības veidošanā” (2023. gada 18.–19. maijs);

6) Liepājas Universitātes 20. starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Valodu apguve: problēmas un perspektīva” – referāts „Vieglā valoda latviešu valodas kā svešvalodas apguvē” (2023. gada 18.–19. maijs);

7) Leirijas Politehniskā institūta un organizācijas Fenacerci 3. starptautiskā konference informācijas piekļūstamības jomā KLAARA – referāts Factors Contributing to Easy Language Development in Latvia (2023. gada 3.–7. jūlijs, Leirija, Portugāle);

8) Latvijas III Nacionālais rehabilitācijas kongress – referāts „Vieglās valodas lietojums saskarsmē ar cilvēkiem, kuriem ir funkcionēšanas ierobežojumi” (2023. gada 23.–25. novembris, Rīga, RSU).

Līdztekus aktīvai dalībai konferencēs pētījumi rezultāti aprakstīti arī astoņās publikācijās, kas visas publicētas vai pieņemtas publicēšanai starptautiski indeksējamos zinātnisko rakstu krājumos (EBSCO, Web of Science, SCOPUS), tādējādi veidojot zinātnisku pamatu līdz šim tikpat kā nepētītā jomā – līdz D. Liepas un V. Polinskas aktīvajai darbībai par vieglo un vienkāršo valodu Latvijā publicēti divi zinātniskie raksti: I. Sproģe, S. Tūbele Challenges of Easy and Plain Language in Latvia – Latvijas Universitātes 79. starptautiskās konferences zinātnisko rakstu krājums „Cilvēks, tehnoloģijas un izglītības kvalitāte”, 2021, un G. Anča, I. Meļņika Easy Language in Latvia – Handbook of Easy Languages in Europe, 2021. Tāpat veikums un jaunumi vieglās valodas jomā izklāstīts arī populārzinātniskās publikācijās LU Latviešu valodas institūta vietnē – tādu ir vairāk nekā 10.

Praktiskais darbs

Vieglā valoda savā būtībā ir praktiska, tāpēc ir jāmeklē veidi, kā to ne vien aprakstīt un izpētīt, bet arī iedzīvināt sabiedrībā. Lai autori varētu veidot vai adaptēt tekstu vieglajā valodā, nepietiek ar teorētiskām zināšanām – ir svarīgas arī praktiskas mācības. Līdz šim iespēju apgūt vieglās valodas pamatus pedagogiem 12 akadēmisko stundu apjomā piedāvāja Latviešu valodas aģentūra un pēc individuāla pieprasījuma arī „Vieglās valodas aģentūra”.

Pēdējos divos gados savu pienesumu devusi arī Latvijas Universitāte – PERLSI projektā tika izveidotas tālākizglītības tiešsaistes mācības, kas aizvien brīvi pieejamas jebkuram interesentam. Papildus tam padziļinātā interese un veiktie pētījumi ļāva Ditei Liepai un Velgai Polinskai izstrādāt jaunu studiju kursu, un 2023. gada pavasara semestrī Latvijas Universitāte kļuva par pirmo augstskolu Baltijas valstīs, kura piedāvāja studentiem apgūt izvēles kursu „Vieglā valoda”. Šobrīd līdzīgs kurss pieejams arī Rīgas Stradiņa universitātē un ieskatu vieglajā un vienkāršajā valodā Tulkošanas programmas studentiem piedāvā arī Ventspils Augstskola. Paralēli Dite Liepa un Velga Polinska vadījušas arī īsākus praktiskus seminārus un meistarklases, tādējādi sasniedzot arvien plašāku auditoriju.

Vieglās valodas rakstniecības konkurss

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Lietišķā valodniecības centra īstenotais PERLSI projekts ierosināja vēl kādu jaunievedumu – vieglās valodas rakstniecības konkursu. Ideja tika pārņemta no slovēņu kolēģiem Zavod RISA. Pirmajā konkursā tika iesniegti pieci darbi, taču jau tad bija skaidrs, ka šāds konkurss ir svarīgs, lai veicinātu literatūras pieejamību vieglajā valodā. Tāpēc konkursa organizēšanu 2023. gadā pārņēma LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar „Vieglās valodas aģentūru”.

Lai veicinātu interesi rakstnieku vidū, Latviešu valodas institūta pētniece Dite Liepa un zinātniskā asistente Velga Polinska devās pie Liepājas Universitātes Rakstniecības studiju programmas studentiem, pastāstot, kāpēc vieglā valoda ir svarīga, un ierādot pamatprincipus, ko topošie rakstnieki tūdaļ arī izmēģināja praksē. Informatīvu semināru rakstniekiem vadīja arī „Vieglās valodas aģentūra”. Jāteic, ka šīs mācības nesa ievērojamus panākumus – šī gada konkursam tika iesniegts 31 darbs.

Latviešu valodas institūts konkursa īstenošanai saņēma Latvijas Universitātes atbalstu un piesaistīja arī citus atbalstītājus – AS „Valters un Rapa”, kas sarūpēja balvas uzvarētājiem, un AS „Latvijas valsts meži”, kas pasniedza simpātiju balvu. AS „Valters un Rapa” apņēmās arī izdot labākos stāstus vieglajā valodā, tāpēc sadarbībā ar Latviešu valodas institūtu tika sagatavots pieteikums Valsts Kultūrkapitāla fondam – iesniegtais projekts tika daļēji atbalstīts, un nu jau norit aktīvs darbs pie grāmatu sērijas izdošanas.

Lai arī interese par vieglo valodu Latvijas Universitātē uzplaukusi nesen, šajos trīs gados ir paveikts ievērojams darbs, un jau var redzēt, ka nākotnē Latvijas Universitāte varētu kļūt par bāzes platformu vieglās valodas pētniecības un jaunrades attīstībai, kas cieši saskan ar Latvijas Universitātes vērtībām: cilvēki, izcilība, atbildība par savu darbību sabiedrības un valsts priekšā, kā arī atvērtība un cieņa pret dažādību. Jācer, ka vieglās valodas joma turpinās saņemt Latvijas Universitātes atbalstu un tai pievērsīsies arvien vairāk pētnieku.

Velga Polinska

Velga Polinska

LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente

Citas ziņas

Mēs sociālajos tīklos