Valodniece, tulkotāja un žurnāliste, raidieraksta „Pieturzīmes” radītāja un vadītāja Aiga Veckalne ir iecerējusi jaunu sēriju par cilvēkiem, kurus vieno ne tikai zinātniskas intereses, bet arī radniecības saites: par ģimenēm, kurās vairāki cilvēki ir saistīti ar valodu, literatūru, žurnālistiku utt. Savā pirmajā šīs sērijas raidījumā Veckalne uz interviju ir aicinājusi mūsu kolēģi Institūta vadošo pētnieci Laimuti Balodi un viņas dēlu, bijušo institūta darbinieku, tulkotāju un lektoru Paulu Balodi. Intervijā tiek runāts ne tikai par onomastiku kā zinātni, par darbu pie Latvijas vietvārdu vārdnīcas un populārās, divvalodīgās vietvārdu cilmes grāmatas „No Abavas līdz Zilupei” (līdzautorībā ar Ojāru Bušu), bet arī par Laimutes un Paula ceļu uz valodniecību. Laimute ir pirmā Baltu balvas ieguvēja, tāpēc ir loģisks jautājums par lietuviešu un latviešu attiecībām, par sadzīvošanu ar dubulto identitāti, par abu baltu valodu lietojumu ģimenē, par lietuviešu valodas studijām Latvijas Universitātē, par šīs valodas apguves grūtībām. Laimute un Pauls stāsta arī par latviešu valodas studijām Somijā: gan par baltistiku Helsinku Universitātē, gan par interesi par Latviju un latviešu valodu Tautas augstskolā un draudzības biedrībās. Tiek runāts arī par somu motivāciju – kāpēc viņi izvēlas studēt baltu valodas, kādas ir lielākās grūtības šai ceļā, ar ko somu studenti atšķiras no latviešu studentiem. Īsi tiek skarts arī jautājums par Somiju kā laimīgāko Eiropas zemi. Pauls intervijā plašāk stāsta par atziņām, pie kurām nonācis savā monogrāfijā „Ne tikai Kalniņš, Bērziņš, Ozoliņš…”, kā arī par pēdējā laika pētījumiem – par izzudušajiem uzvārdiem latviešu valodā.