2021. gadā pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma 15. oktobris tika pasludināts par Valsts valodas dienu. Šāds datums tika izvēlēts, jo 1998. gada 15. oktobrī latviešu valoda tika nostiprināta Satversmē kā oficiālā
Starptautiskā izdevniecība Palgrave Macmillan Cham redaktoru Enas Švonas (Anne Schwan) un Taras Tomsones (Tara Thomson) vadībā ir izdevusi rokasgrāmatu The Palgrave Handbook of Digital and Public Humanities par digitālajām un
2022. gada 8. novembrī notika ikgadējie Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas rīkotie „Dialektoloģijas lasījumi”, kas veltīti valodnieces filoloģijas doktores LU profesores Martas Rudzītes (04.11.1924.–19.07.1996.) piemiņai. Latvijas
Ģeogrāfiski un tematiski plaša starptautiskā konference „Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika” („Linguistic Diversity, Terminology and Statistics”) notika Ventspils Augstskolā 3.–4. novembrī 2022, kas attālināti pulcināja zinātniekus no Itālijas, Maltas, Rumānijas, Čehijas,
18. oktobrī valdība atbalstīja Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu LU Latviešu valodas institūta zinātniskajai asistentei, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītājai, Rēzeknes novada Nautrēnu vidusskolas latviešu un latgaliešu
Latviešu dialektoloģijā un ģeolingvistikā ir noslēdzies daudzu gadu desmitu darbs – LU Latviešu valodas institūtā publicēts „Latviešu valodas dialektu atlanta pēdējais sējums Morfoloģija II. Sintakse” (autores: Ineta Kurzemniece, Liene Markus-Narvila,
Mājvieta vairāk nekā
3 000 000 vārdu
(vietvārdiem, apvidvārdiem, mūsdienu vārdiem, terminiem), kas krāti gandrīz gadsimtu un patlaban tiek digitalizēti
Tūkstošiem pētījumu par latviešu valodas skaņām, sugasvārdiem, īpašvārdiem, teikumiem, terminiem, izloksnēm, senajiem un mūsdienu tekstiem, kā arī par valodām un to mijiedarbi Latvijā
Gandrīz 90 gadu pieredze, kas rezultējusies vairāk nekā pusmiljona vārdu reģistrējumos un to nozīmju skaidrojumos latviešu valodas vārdnīcās un digitālajos resursos
40 aizrautīgu un nesavtīgu zinātnieku ar meklētāja un diskutētāja garu,
kas ar prieku
iesaistās sarunās ar sabiedrību un pārdomās par valodas jautājumiem
Skaņu, vārdu, vārdu daļu un teikumu nozīmju, darināšanas un izcelšanās mīklu minētājs, valodas pārmaiņu pieskatītājs, jaunu ceļu meklētājs, iedrošinātājs un padomdevējs
Atvērta sirds un prāts pret visiem valodas
mīļotājiem, kopējiem, sargātājiem, teicējiem, skandinātājiem, rakstziņiem,
zinātājiem un zinātgribētājiem, sadarbības partneriem
PAR MUMS
LU Latviešu valodas institūta struktūra Valodas vēstures un dialektoloģijas nodaļa (vad. Dr. philol. Anna Stafecka) Onomastikas nodaļa (vad. Dr. philol. Renāte Siliņa-Piņķe) Latviešu valodas gramatikas nodaļa (vad. Dr. philol. Juris Grigorjevs) Leksikoloģijas un leksikogrāfijas nodaļa (vad. Dr.
Par savu priekšteci Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts uzskata 1935. gada 1. decembrī dibināto Latviešu valodas krātuvi (1935–1944), ko atdalīja no Latviešu folkloras krātuves, turpinot tajā uzsākto vietvārdu
Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts (LU LaVI) ir izveidots 2006. gadā un ir 1935. gadā dibinātās Latviešu valodas krātuves tradīciju turpinātājs.LU LaVI īsteno pētniecisko darbību
Valsts pētījumu programmas projekts „Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība” Valsts pētījumu programmas projekta „Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība” (Nr. VPP-IZM-DH-2020/1-0001, vad. Sanita
Lingvistiskie pētījumi 21. gadsimtā: Latvija Eiropas kontekstā LU Latviešu valodas institūtā tiek īstenota Latvijas Universitātes prioritāro tēmu pētniecības projekta „Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija” (vad. Ilze
Valsts pētījumu programmas projekts „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” Valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta „Latviešu valodas daudzveidība laikā un
Valsts pētījumu programmas projekts „Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība” Valsts pētījumu programmas Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta „Mūsdienu latviešu valodas
LU Latviešu valodas institūta kartotēkas LU Latviešu valodas institūts (LU LaVI) glabā dažādu valodas faktu – vietvārdu, apvidvārdu un izlokšņu gramatisko iezīmju (dialektu atlanta), kā arī
Apvidvārdu datubāze 2022. gadā LU Latviešu valodas institūts izveidoja apvidvārdu reģistrēšanas vietni, kur katrs aicināts apzināt un fiksēt savā novadā dzirdētos apvidvārdus – kādā noteiktā apvidū
Digitalizētās krājuma vienības Jāņa Endzelīna domas par mīkstināto “r” 1953. gada 25. aprīlī IV valodniecības jautājumiem veltītajā apvienotajā konferencē Rīgā https://lavi.lu.lv/wp-content/uploads/2021/04/JE.mp4 Videomateriālu veidojusi LU LaVI
Palīdzi krāt Latvijas apvidvārdus! 2022. gadā LU Latviešu valodas institūts izveidoja apvidvārdu datubāzi apvidvardi.lu.lv, kur katrs aicināts apzināt un fiksēt savā novadā vai ģimenē dzirdētos apvidvārdus.
Onomastica Lettica Zinātniskais žurnāls Onomastica Lettica, ko reizi trijos gados plānots izdot Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtā, turpina kopš 1990. gada izdoto atsevišķo krājumu iedibināto tradīciju,
Zinātniskais žurnāls Linguistica Lettica, ko ik gadu izdod Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, iznāk kopš 1997. gada, un tajā savus pētījumus publicē ne tikai baltu valodnieki, bet
LU Latviešu valodas institūta konferences 2021 Foto: © Toms Grīnbergs (LU) Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas dienas atceres konference LU Latviešu valodas institūts aicina piedalīties akadēmiķa
LU Latviešu valodas institūta publikācijas 2021. gadā Latviešu valodas seno tekstu valodniecisko pētījumu bibliogrāfija LU Latviešu valodas institūta vadošo pētnieču Antas Trumpas, Renātes Siliņas-Piņķes un
LU Latviešu valodas institūts
Kalpaka bulvāris 4 (111., 308. telpa)
Rīga, LV-1050
☏ 67034016
Seko mums
© Citējot un pārpublicējot no LU Latviešu valodas institūta mājaslapas, atsauce obligāta.
