Ar doktorantūras granta atbalstu no 2023. gada 4. līdz 11. oktobrim man, LU Latviešu valodas institūta zinātniskajai asistentei Velgai POLINSKAI, bija iespēja viesoties Helsinku Universitātē, lai uzzinātu vairāk par jaunākajiem pētījumiem, akadēmisko izglītību un nākotnes perspektīvām vieglās un vienkāršās valodas jomā Somijā.  

Pieredzes apmaiņas laikā tikos ar vadošajiem somu pētniekiem – Ullu Vanhatalo (Ulla Vanhatalo), Elīsu Uotilu (Eliisa Uotila), Ullu Tīlilu (Ulla Tiililä), Tīnu Onniki-Rantajēski (Tiina Onikki-Rantajääskö), Miko Virtanenu (Mikko Virtanen), Lēalauru Leskeli (Leealaura Leskelä) – un apmeklēju Vieglās valodas centru (Selkokeskus), kā arī Somijas valodu centru (Kotus), kas papildus terminoloģijas un vispārīgiem valodniecības jautājumiem rūpējas arī par vienkāršās valodas lietojumu. 

Somijā vieglās valodas (somu ‘selkokieli’ vai ‘selkosuomi’) tradīcija ir nostiprinājusies jau vairākus gadu desmitus un par tās nepieciešamību pārāk bieži nejautā. Interesanti, ka, tulkojot no somu valodas, ‘selko’ nozīmē ‘skaidri’. Piemēram, ja veikala darbinieks, apkalpojot klientu, runā nesaprotami, somi aicina runāt ‘skaidrā valodā’, lietojot vārdu selko. (Tiesa, Latvijā termins ‘skaidrā valoda’ noteikti nebūtu uzskatāms par tikpat veiksmīgu.) Zīmīgi, ka somu sabiedrībā pret vieglo valodu nepastāv aizspriedumi un stigmas – somi to neuzskata par apdraudējumu valodas bagātībai un daudzveidībai. Patiesībā vieglā valoda Somijā ir saprotamas informācijas zīmols – Somijas Izglītības un zinātnes ministrija ir izveidojusi logo (sk. attēlu), ko piešķir tekstiem, kas atbilst vieglās valodas prasībām. Tekstu atbilstību izvērtē Vieglās valodas centrs (Selkokeskus). 

Logo, ko izmanto vieglās valodas tekstu marķēšanai 

Izprotot vajadzību pēc vieglās valodas speciālistiem, Helsinku Universitātē pieejamas daudzveidīgas un plašas iespējas apgūt vieglo valodu – šobrīd interesentiem pieejami pieci dažādi kursi: Ievads vieglajā valodā, Vieglās valodas gramatiskās un leksiskās struktūras, Praktiskais darbs vieglajā valodā, Multidisciplināra pieeja vieglās valodas lietojumam un nākamajā semestrī sadarbībā ar Tamperes Universitāti tiks īstenots kurss Vieglā valoda krīzes situāciju komunikācijā. Šie visi ir izvēles kursi. 
Interesanta ir arī kursu struktūra. Piemēram, kursu Multidisciplināra pieeja vieglās valodas lietojumam lasa 13 lektori – katru lekciju cits speciālists. Lielākā daļa no viņiem nav pētījuši vieglo valodu, taču ir eksperti dažādās nozarēs: pētniecības pieejamība, video tehnoloģijas, speciālā izglītība, tulkojumzinātne, uztveres psiholoģija, logopēdija, valodniecība, zinātnes filosofija utt. Šādi strukturējot kursu, pirmkārt, tiek nodrošināts daudzveidīgs un vispusīgs kursa saturs, otrkārt, tiek aptvertas jaunas vieglās valodas lietojuma perspektīvas, treškārt, tiek paaugstināta interese par vieglo valodu arī to speciālistu vidū, kuri līdz šim par to nav interesējušies. 
Tā tas ir arī Miko Virtanena gadījumā – viņš uzmanību vieglajai valodai pievērsis tikai pirms diviem gadiem, kad sācis pētīt komunikāciju ar sabiedrību kovid pandēmijas laikā. Šobrīd M. Virtanens kopā ar Tamperes Universitātes kolēģi Auli Kulki-Nieminenu (Auli Kulkki-Nieminen) izstrādājis studiju kursu Vieglā valoda krīzes situāciju komunikācijā, kas sastāvēs no vairākiem blokiem: diskursa un teksta analīze, krīzes atspoguļojums tekstos vieglajā valodā, patstāvīgs pētījums grupās, pārskatot līdzšinējo pieredzi un vērtējot nākotnes iespējas. Šis kurss notiks daļēji klātienē un daļēji attālināti – vienlaikus gan Helsinku, gan Tamperes Universitātē. 
Veidus, kā ieviest vieglo valodu studiju programmās, meklē arī citas augstskolas. Somijā nozīmīga loma darba tirgū ir imigrantiem, īpaši veselības aprūpes un sociālajā sektorā – šajās jomās šobrīd apmēram viena trešdaļa studentu ir ārvalstu pilsoņi, taču, lai strādātu, viņiem jāprot somu valoda. Tālab, piemēram, Savonijas Lietišķo zinātņu universitāte (Savonia-ammattikorkeakoulu) strādā pie studiju kursa Vieglā valoda veselības aprūpes speciālistiem. Šim kursam būtu divi galvenie mērķi: nodrošināt plašākas valodas apguves iespējas ārvalstu studentiem un mācīt veselības aprūpes speciālistiem, kā lietot vieglo valodu komunikācijā ar pacientiem. 
Kā jau minēju, Somijā vieglās valodas tradīcija ir nostiprinājusies jau vairākas desmitgades – sabiedrībā ir izpratne par vieglo valodu, cilvēki labprāt izvēlas lasīt vienkāršāk, ja ir tāda iespēja, un attiecīgi arī tekstu vieglajā valodā ir pietiekami daudz. Tāpēc ar interesi apmeklēju Vieglās valodas centru Selkokeskus, kas pārrauga vieglās valodas lietojuma kvalitāti, un tikos ar Lēalauru Leskeli, lai pārrunātu centra uzdevumus un vieglās valodas vēsturisko attīstību. 

Ar vieglās valodas pētnieci Dr. Lēalauru Leskeli 

Vieglās valodas centrs darbojas Somijas Intelektuālo un attīstības traucējumu asociācijas (The Finnish Association on Intellectual and Developmental Disabilities, FAIDD (Kehitysvammaliitto)) Piekļūstamības departamentā. FAIDD saņem finansējumu no Sociālo lietu ministrijas un Izglītības un kultūras ministrijas. Vieglās valodas centra uzdevums ir popularizēt un attīstīt vieglo valodu – centrs publicējis norādījumus tekstu veidotājiem, autoriem un izdevniecībām, rīko mācības par to, kā rakstīt un runāt vieglajā valodā, kā veidot atbilstošu teksta izkārtojumu un pielāgot ilustrācijas, kā arī piešķir vieglās valodas emblēmu (skat. iepriekš). Tāpat Vieglās valodas centrs publicē laikrakstu vieglajā valodā Selkosanomat – drukātā veidā tas iznāk 8 reizes gadā, taču tiešsaistē ziņas tiek publicētas gandrīz katru dienu. 
Tāpat Somijā ik gadu iznāk ap 30 daiļliteratūras grāmatām vieglajā valodā. Pirmā no tām publicēta jau 1983. gadā. Šobrīd izdevumu skaits sasniedz piecus simtus, un pārstāvēti visdažādākie literatūras žanri. Valsts grāmatām vieglajā valodā ik gadu piešķir 110 tūkstošus eiro, un par šī finansējuma izlietojumu lemj atsevišķa komisija. Granta saņemšanai var pieteikties gan autors, gan ilustrators, gan izdevējs, un grants neparedz nekādas turpmākas saistības – vienkārši runājot, tas ir atbalsts grāmatas izdošanai, pēc kura saņemšanas grāmata “dzīvo” patstāvīgu dzīvi. Valsts piešķir finansējumu gan oriģināldarbiem, gan tulkojumiem vieglajā valodā. 

Reijo Meki detektīvromāns „Tumsas josla” vieglajā valodā 

Vaicāju arī par tekstu pārbaudi mērķa grupā. L. Leskele teic, ka grāmatas netiek atsevišķi pārbaudītas pirms publicēšanas, taču tas ir cieši saistīts ar ilgo tradīciju šajā jomā – piecdesmit gadu laikā izstrādāts un publicēts plašs tekstu apjoms, tāpēc šobrīd autori un izdevēji paļaujas uz uzkrātajām zināšanām. Turklāt arī lasītāji ir ļoti dažādi – cilvēki, kuri apgūst valodu, cilvēki ar atmiņas traucējumiem, afāziju, dažādām mācīšanās grūtībām utt. Lai pārbaude būtu pilnvērtīga, viedoklis būtu jājautā visiem, kas savukārt ir tik sarežģīti, ka ievērojami kavētu teksta publicēšanu. Tomēr atsauksmes ir svarīgas, tāpēc periodiski tiek apkopoti vieglās valodas laikraksta Selkosanomat lasītāju viedokļi – tas palīdz paplašināt izpratni un sekot līdzi izmaiņām. 
Ļoti vērtīgu tikšanos aizvadīju arī Somijas valodu centrā (Kotus) – viņu komanda rūpējas par vienkāršās valodas lietojumu, kas Latvijā ir pavisam nezināms jēdziens. Somijas valodu centrā ir vairākas nodaļas: Valodas plānošanas departaments (valsts pārvaldes lietotā valoda), Īpašvārdu atveides un organizāciju nosaukumu departaments, kā arī Konsultatīvais departaments standarta somu valodas jautājumos. Centra pienākumi aptver valodas politikas jautājumus, senās somu valodas sāmu un romu valodas saglabāšanu, zīmju valodas attīstību u. tml. 
Somu valodas centrā precizē, ka Somijas likumos nav pieminēts ne termins ‘vieglā valoda’, ne ‘vienkāršā valoda’, taču Likumā par valsts administrāciju norādīts, ka jālieto valoda, kas ir skaidra, saprotama un pēc būtības. Tāpat jāņem vērā arī Digitālās piekļūstamības likums, lai arī tas neskar tieši valodas jautājumus. Vienkāršā valoda vairāk attiecināma uz valsts un pašvaldību iestāžu saziņu ar sabiedrību, taču par tās principiem jāstāsta plašāk, tāpēc tam veltīšu atsevišķu rakstu. Tiesa, Somijas valodu centra komanda atzīst, ka arī Somijā cilvēki jauc vieglo un vienkāršo valodu, jo somu valodā abi nosaukumi ir ļoti līdzīgi. 
Zīmīgi, ka Somijas valodu centrs ik gadu apmāca trīs praktikantus – tā ir trīs mēnešus ilga apmaksāta prakse, ko komunikācijas studenti izvēlas ļoti labprāt, jo centrā iegūtās zināšanas palīdz sagatavoties praktiskajam darbam nākotnē. 

Somijas valodu centrā (Kotus) – (no kreisās) centra darbiniece, komunikācijas speciāliste Henna Kara, es, valodniece, pētniece un vienkāršās valodas speciāliste Ulla Tīlila un viena no praktikantēm 

Noslēdzošajā pieredzes apmaiņas dienā tikos arī ar Helsinku Universitātes Baltistikas nodaļas studentiem un pastāstīju par vieglo latviešu valodu – prezentēju līdz šim sasniegto pētniecībā, pārrunājām galvenos vieglās valodas principus, praktiskā darbā noskaidrojām, kāpēc vieglajā valodā nelieto frazeoloģismus, un parādīju, kur atrast resursus par un ap vieglo latviešu valodu. Lai arī mūsu tradīcijas nav tik spēcīgi iesakņojušās, līdz šim publicētie materiāli vieglajā valodā mācību procesā noderēs arī Somijā. 
Helsinkos gūtā pieredze ir ļoti iedvesmojoša – šeit, Latvijā, mūs sagaida liels darbs, taču nedēļas laikā uzzināju daudz jauna, ieguvu plašāku informāciju par pētniecību, plašsaziņas līdzekļu darbu, Helsinku Universitātes piedāvātajām iespējām un plāniem un arī par problēmām, ar ko saskaras vieglās un vienkāršās valodas entuziasti Somijā. Tagad atliek likt lietā iegūtās zināšanas un turpināt iesākto darbu! 

Pieredzes apmaiņa Helsinku Universitātē notika ar projekta „LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” Nr. 8.2.2.0/20/I/006 atbalstu.