Starptautiskā terminologu konferencē Viļņā stāsta par Latvijas un Lietuvas terminoloģijas komisiju darbu

Starptautiskā terminologu konferencē Viļņā stāsta par Latvijas un Lietuvas terminoloģijas komisiju darbu

Lietuviešu valodas institūta Terminoloģijas centrs 2021. gada 21. un 22. oktobrī pie datoriem platformā Zoom pulcēja 16 valstu terminologus, pirmoreiz attālināti sarīkojot 4. starptautisko zinātnisko konferenci Moksliniai, administraciniai ir edukaciniai terminologijos lygmenys („Zinātniskie, administratīvie un izglītojošie terminoloģijas līmeņi“). Konferencē piedalījās pārstāvji no 16 valstīm, programmā pavisam bija paredzēti 33 referāti: 23 ārvalstu un 10 Lietuvas terminologu (gandrīz visi tika nolasīti). Gribētos atgādināt, ka 3. konference notika pirms 2 gadiem, un, interesanta sakritība, arī tajā bija dalībnieki no 16 valstīm, tikai to kopskaits bija lielāks (par 2019. gada konferenci sk. Linguistica Lettica Nr. 27).

Tradicionāli uz šī cikla konferencēm tiek aicināti viesreferenti no dažādiem terminoloģijas centriem. Šogad Franciju pārstāvēja Kristofs Rošē (Christophe Roche) no Savojas Monblāna Universitātes, Beļģiju – Frīda Stēra (Frieda Steurs) no Lēvenas Katoļu universitātes un Šveici – Orelija Piktona (Aurélie Picton) no Ženēvas Universitātes.

LU Latviešu valodas institūta Terminoloģijas nodaļas vadītāja REGĪNA KVAŠĪTE nolasīja referātu Terminologijos komisijų veikla Lietuvoje ir Latvijoje (1945–1990) („Terminoloģijas komisiju darbs Lietuvā un Latvijā (1945–1990)”), kurā salīdzināja Lietuvas un Latvijas Terminoloģijas komisiju situāciju un aplūkoja to darbību padomju laikposmā.

Jāatgādina, ka pirmās Terminoloģijas komisijas pie Izglītības ministrijām tika nodibinātas Latvijā 1919. gadā, bet Lietuvā pēc Latvijas parauga 1921. gadā un pastāvēja attiecīgi apmēram trīs un piecus gadus (Latvijā līdz 1921. gadam, Lietuvā līdz 1926. gadam). Tās risināja gan terminu kārtošanas, gan pareizrakstības, gan arī citus aktuālus lietuviešu un latviešu valodas jautājumus. Daļa abu komisiju darba rezultātu ir fiksēta terminu vārdnīcās: „Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca” (1922) un Įvardai, arba terminai, priimti Terminologijos komisijos („Termini, ko pieņēmusi Terminoloģijas komisija“, 1924).

Jauns terminu kārtošanas un darba organizēšanas posms abās valstīs sākās pēc Otrā pasaules kara. Lietuvā Terminoloģijas komisija pie Zinātņu akadēmijas Prezidija tika izveidota 1945. gadā. 1951. gadā to nodeva Lietuviešu valodas institūta pārziņā (pēc institūtu apvienošanas 1952. gadā tā kļuva par LPSR ZA Lietuviešu valodas un literatūras institūta Terminoloģijas komisiju). 1971. gadā pie Zinātņu akadēmijas Prezidija nodibināja Terminoloģijas padomi, bet Lietuviešu valodas un literatūras institūta Vārdnīcu sektorā – Terminoloģijas grupu. 1989. gadā institūtā tika izveidota Valodas kultūras un terminoloģijas nodaļa.

Savukārt Latvijā Terminoloģijas komisiju nodibināja Zinātņu akadēmijā 1946. gadā, taču vēl 1945. gada rudenī LPSR Tautas komisāru padomes Terminoloģijas un pareizrakstības komisijā, kā to tolaik sauca, izveidoja četras – juridisko, finanšu un ekonomikas, vēstures, filozofijas terminu – sekcijas, kuru uzdevums bija nodarboties ar šo nozaru terminu kārtošanu. Līdzīgi kā Lietuvā, tikai daudz vēlāk – 1959. gadā – Terminoloģijas komisija kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas ir literatūras institūta daļu.

Lietuvā šī laikposma Terminoloģijas komisijas darba rezultāti ir vairāku nozaru terminu vārdnīcas: jurisprudences (1954), ģeoloģijas un fizikskās ģeogrāfijas (1956), fizikas (1958), botānikas (1963), ekonomikas (1966), medicīnas (1980). Latvijā komisijas pieņemtie termini parādījās biļetenos: 63 izdoti kā žurnāla „Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” pielikumi (1949–1985), bet 1986.–1990. gadā iznāca vēl 4 biļeteni atsevišķos izdevumos. 1958. gadā sāka izdot terminu vārdnīcu sēriju. Līdz 1989. gadam izdeva 15 nozaru vai plašāka sakopojuma terminu vārdnīcas, piemēram, metālu tehnoloģija un mašīnu elementi (1958), fizika, matemātika, astronomija (1959), augu aizsardzība (1960), valodniecība (1963), fizika (1964), ķīmija un ķīmijas tehnoloģija (1969), juridiskā (1970), agronomija (1973), ekonomika (1975), pedagoģija (1978), tekstilrūpniecība (1989).

Nevar nepieminēt, ka padomju laikposmā samērā daudz publikāciju par terminoloģijas jautājumiem Lietuvā parādījās izdevumā Kalbos kultūra („Valodas kultūra“), bet Latvijā – rakstu krājumā „Latviešu valodas kultūras jautājumi”, kā arī dažādos periodiskajos preses izdevumos.

Pēc referāta klausītāji interesējās, kādu nozaru apakškomisijas Terminoloģijas komisijā Latvijā darbojās un kuras no tām bija aktīvākas, kā arī vēlējās dzirdēt, kuras valsts – Lietuvas vai Latvijas – terminologi vairāk tika paveikuši padomju laikposmā.

Konferencē referātus nolasīja arī divu citu Latvijas institūciju – Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Liepājas Universitātes – pārstāves.

Konferences tēzes pieejamas: http://lki.lt/wp-content/uploads/2021/10/Terminologijos-konferencijos-tezes_2021.pdf

Regīna Kvašīte

Regīna Kvašīte

LU Latviešu valodas institūta pētniece

Citas ziņas

Latvijas izloksnes 102 kartēs

16. novembrī apgādā „Zinātne” nāca klajā LU Latviešu valodas institūta sagatavotais „Latviešu valodas dialektu atlanta” morfoloģijas daļas 1. sējums, kurā līdzās ieskatam latviešu valodas izlokšņu morfoloģijas

Lasīt vairāk »

Reģionālie vārdi

Mēs sociālajos tīklos

Share on facebook
Share on whatsapp
Share on twitter