Trešā Prana Skardžus konference Lietuvā

Trešā Prana Skardžus konference Lietuvā

26.–28. maijā divi LU Latviešu valodas institūta baltisti – LAIMUTE BALODE un EDMUNDS TRUMPA –  piedalījās Viļņas Universitātes rīkotajā Trešajā Prana Skardžus konferencē “Vārddarināšanas, leksikoloģijas, etimoloģijas un morfoloģijas krustcelēs” (Žodžių darybos, leksikologijos, etimologijos ir morfologijos kryžkelės). Konferencē, kas notika ļoti gleznainā vietā Panevēžas tuvumā – Bistrampoles muižā –, referātus nolasīja (gan attālināti, gan klātienē) 37 valodnieki no 15 Baltistikas centriem un citām institūcijām.

Par Prana Skardžus lomu Lietuviešu valodas institūta vēsturē, balstoties uz jauniem arhīvu dokumentiem, referēja Dangole Mikulēniene (Danguolė Mikulėnienė, Lietuviešu valodas institūts). Skardžus gandrīz gadu (1941. gadā) bija arī Lietuviešu valodas institūta direktors.

Tematiski konference bija ļoti daudzveidīga. Tika referēts un plaši diskutēts par problemātiskiem vārddarināšanas jautājumiem (Antans Smetona (Antanas Smetona), Viļņas Universitāte), vārddarināšanas jēdzieniem un terminiem (Jolanta Vaskeliene (Jolanta Vaskelienė), Viļņas Universitātes Šauļu akadēmija), prefiksālo lietvārdu konkurenci (Lina Inčuraite-Noreikiene (Lina Inčiuraitė-Noreikienė)). Par īpašvārdu – personvārdu un vietvārdu – īpatnībām no vārddarināšanas viedokļa, kā arī par daudzajiem izņēmumiem un nepakļaušanos valodas likumībām runāja Vītauts Kardelis (Vytautas Kardelis, Viļņas Universitāte).

Virkne interesantu referātu bija veltīti dialektoloģijai: Daiva Aļūkaite (Daiva Aliūkaitė, Viļņas Universitātes Kauņas filiāle) stāstīja par jaunu pētījumu: kā mūsdienu jaunieši atšķir izloksnes, pēc kādām pazīmēm tās ievieto kartē, Regina Rinkauskiene (Regina Rinkauskienė, Kauņas Vītauta Dižā universitāte) runāja par anīkštēnu izloksnes pārmaiņām, Vilija Ragaišiene (Vilija Ragaišienė, Lietuviešu valodas institūts) – par uzsvaru austrumaukštaišu izloksnēs), Daiva Kardelīte-Grinevičiene (Daiva Kardelytė-Grinevičienė) – par konkurējošām lokatīva konstrukcijām lietuviešu izloksnēs u. c.

Īpaši plaša lituānistu grupa savus pētījumus veltījusi senajiem rakstiem: Jolanta Gelumbeckaite (Jolanta Gelumbeckaitė, Frankfurtes pie Mainas Gētes Universitāte), Djego Ardoino (Diego Ardoino, Bernes Universitāte), Jurgita Venckiene (Jurgita Venckienė, Lietuviešu valodas institūts), doktorants Pavels Brudzinskis (Pawel Brudzinski, Varšavas Universitāte), divi Berlīnes Humboltu Universitātes Vācijā doktoranti: soms Otso Vanhala un vācietis Henriks Hornekers (Henrik Hornecker). Viļņas Universitātes pārstāves Lina Plaušinaitīte (Lina Plaušinaitytė) un Vilma Zubaitiene (Vilma Zubaitienė) – analizēja 19. gadsimta mācību grāmatas no leksikogrāfiskā skatpunkta.

Vairāki referāti bija veltīti aizguvumu (īpaši slāvismu) tēmai par to referēja  Aranka Lachāzi (Aranka Laczházi, Budapeštas Loranda Etveša universitāte),  Anželika Smetoniene (Lietuviešu valodas institūts).

Tika runāts arī par jauno ukraiņu-lietuviešu valodas vārdnīcu (Igors Korojovs (Igor Koroyov), Tarasa Ševčenko universitāte). Norberts Ostrovskis (Norbert Ostrowski, Krakovas Jagaiļa universitāte) izvirzīja jaunu hipotēzi par lietuvieši ilatīva cilmi.

Visiem konferences dalībniekiem īpaši noderīga bija informācija par elektroniskajiem e-valodas resursiem (ekalba.lt) ­ – interneta jaunajām saitēm: par lietuviešu valodas rokasgrāmatu vārddarināšanā („Žodžių darybos vedlys“) plašai sabiedrībai un speciālistiem u. c. Par to stāstīja Daiva Murmulaitīte (Daiva Murmulaitytė) un Jolita Urbanivičiene (Jolita Urbanavičienė) no Lietuviešu valodas institūta.

Latviju šajā konferencē pārstāvēja četri valodnieki. Lidija Leikuma (Latvijas Universitāte) pievērsās potenciālajiem verbiem slāvismiem 18. gadsimta beigu latgaliešu tekstos. LU doktorante Anita Paidere palūkojās uz Latvijas mokrotoponīmu sufiksālo vārddarināšanu no cita skatpunkta.

Mūsu institūta pārstāvji referēja par etnonīmu liet. estas / latv. igaunis cilmes hipotēzēm un mūsdienu lietojumu (Laimute Balode) un par izlokšņu leksikas sakariem ar baltu senajām valodām (Edmunds Trumpa).

Konferences programma un priekšlasījumu anotācijas pieejamas Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātes mājaslapā

Laimute Balode

Laimute Balode

LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece

Citas ziņas

Izskanējusi Jāņa Endzelīna konference

Ziemīgajam noskaņojumam mijoties ar pavasara vēsmu tuvošanos, 2024. gada 22.–23. februārī Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtā norisinājās akadēmiķa Jāņa Endzelīna 151. dzimšanas dienas atcerei veltītā starptautiskā zinātniskā

Lasīt vairāk »

Mēs sociālajos tīklos