Ziemīgajam noskaņojumam mijoties ar pavasara vēsmu tuvošanos, 2024. gada 22.–23. februārī Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtā norisinājās akadēmiķa Jāņa Endzelīna 151. dzimšanas dienas atcerei veltītā starptautiskā zinātniskā konference „Ģimene valodā un valoda ģimenē”. Konferences saturs bija bagātīgs, un referātos atspoguļojās šī gada tēmas daudzšķautņainība: ģimenes un valodas saiknes tika aplūkotas no dialektoloģijas, terminoloģijas, leksikoloģijas, morfoloģijas un sociolingvistikas skatpunktiem.
Konferences pirmās dienas pirmo sēdi atklāja LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Anna STAFECKA ar referātu „Ar ģimeni un radniecību saistītā leksika latviešu valodas izloksnēs: „Eiropas valodu atlanta” materiāli”.
Anna Stafecka norādīja, ka pētījumu par leksiku, kas saistīta ar ģimeni un radniecību, ir samērā maz, taču šim leksikas segmentam ir būtiska loma cilvēku saziņā. 20. gadsimta 70. gados ar UNESCO atbalstu „Eiropas valodu atlantā” tika vākta ar ģimeni saistītā leksika. „Eiropas valodu atlants” ietver 6 Eiropas valodu saimes, kas sadalītas 22 valodu grupās un aptver 90 valodas un dialektus. Latvija šajā atlantā pārstāvēta ar 36 izloksnēm, turklāt papildus savākts materiāls, kas izdevumā nav iekļauts. Tiesa, „Eiropas valodu atlantā” nav iekļauti tādi nosaukumi kā vecāki, mazdēls, mazmeita, vīratēvs un vīramāte, māsas vīrs, brāļa sieva, pamāte, patēvs u. tml.
Visās latviešu valodas izloksnēs un arīdzan literārajā valodā tiek lietoti mantotie vārdi, retāk – aizguvumi. Lielā daļā izlokšņu sastopami arī paralēlnosaukumi viena un tā pašas radniecības jēdziena apzīmēšanai, un tie atspoguļo izlokšņu leksikas attīstības dinamiku, kā arī izlokšņu leksikas pārmaiņas literārās valodas ietekmē. Dažkārt izlokšņu materiālā atrodamas piezīmes, ka attiecīgais vārds ir novecojis un tiek lietots tikai vecākās paaudzes runā, vai arī informanti atceras, ka to dzirdējuši no iepriekšējo paaudžu runātājiem. Tā, piemēram, ir zudis senākais mantotais vārds dukte, kā vietā šobrīd tiek lietots visiem zināmais vārds meita.
Liepājas Universitātes vadošā pētniece profesore Dace MARKUS referātā „Izlokšņu sadura ģimenē” iepazīstināja ar datiem, kas apkopoti trīs padziļinātās intervijās, pētot malēniešu izloksnes pārmaiņas dažādu sociālo faktoru ietekmē.
Malēnija beidzot ierakstīta Latvijas kartē, un par piederību malēniešu izloksnei liecina vairākas kopīgās valodas pazīmes: priedēklī un prievārdā divskanis ai kļūst par oi, nenotiek līdzskaņu mīkstināšana, nav velarizēta līdzskaņa l un patskaņa y, turklāt šaurais patskanis e vai ē kļūst par a, savukārt platā e un ē vietā malēnieši lieto šauro. Prievārdu un priedēkli uz malēnieši aizstāj ar iz. Šādi veidojas interesanta paradigma, jo cilvēks gan izkuopj no gultas, gan izkuopj kalnā.
D. Markus atzīst, ka dabiski cilvēkam nostiprinās runa, ko viņš paņem no saviem vecākiem, un tas apvienojas ar sociālo faktoru ietekmi. Ja vecākiem katram ir sava atsevišķa intonāciju sistēma, bērni visdrīzāk pārņems tā vecāka intonatīvo sistēmu, kas tiek lietota skolā vai tuvākajā apkārtnē ārpus ģimenes – tas pierādījies arī profesores personīgajā pieredzē. Ģimene var atrasties ne tikai dažādu valodu, bet arī vienas valodas dažādu izlokšņu sadurā, pašiem neapzinoties radīto ietekmi uz valodas lietojumu. Pētījumā aplūkotie piemēri rāda, ka izloksnes var mainīties un tām raksturīgie elementi var sajaukties, tāpēc ir svarīgas ekspedīcijas, kuru laikā var fiksēt materiālus un noteikt lietotās valodas saskari ar literāro valodu, citām izloksnēm un dažādu sociālo faktoru ietekmi.