19.–20. oktobrī Lietuviešu valodas institūta (LVI) Terminoloģijas centrs Viļņā saaicināja terminologus uz 5. starptautisko zinātnisko konferenci Moksliniai, administraciniai ir edukaciniai terminologijos lygmenys [„Zinātniskie, administratīvie un izglītojošie terminoloģijas līmeņi”]. Šīgada konferences programmā bija 40 referāti, kuri tika nolasīti dzīvā veidā un tiešsaistē. Šāda hibrīdveida forma ļāva palielināt gan dalībnieku, gan dalībvalstu skaitu – pārstāvētas bija Austrija, Beļģija, Brazīlija, Francija, Gruzija, Islande, Itālija, Kanāda, Kolumbija, Latvija, Lietuva, Moldova, Polija, Rumānija, Somija, Spānija, Ukraina, Ungārija, Vācija.

Konferences dalībniekus uzrunāja Lietuviešu valodas institūta direktore Albina Auksorjūte (Auksoriūtė), kuras pētniecisko interešu lokā ir tieši terminoloģija, un Starptautiskā terminoloģijas informācijas centra („Infoterm“) (Vīne, Austrija), direktors Kristians Galinskis (Christian Galinski), kurš ir pastāvīgs lietuviešu terminologu rīkoto konferenču dalībnieks. Jāpiebilst, ka savulaik viņš ir piedalījies arī terminologu konferencēs Rīgā.

Tradicionāli šajās konferencēs plenāros referātus lasa izcili pasaules terminologi. Mari Kloda Loma (Marie-Claude L’Homme) no Monreālas Universitātes (Kanāda) referēja par freimu semantikas metodes izmantošanu. Referente ieteica ar to aizstāt līdz šim tradicionālo pieeju daudznozīmīgu terminu nozīmju un to atšķirību atklāšanai, lai izvairītos no tradicionālās metodes determinētiem trūkumiem. Pilaras Leonas Arausas (Pilar León Araúz) no Granādas Universitātes (Spānija) referāts bija veltīts terminu un jēdzienu variantuma problemātikai, bet Marija Tereza Dzanola (Maria Teresa Zanola) no Svētās Sirds Katoļu Universitātes (Roma, Itālija) referēja par terminiem kā zināšanu popularizēšanas un efektīvas komunikācijas līdzekli, akcentējot arī terminoloģijas kulturoloģiskos aspektus.

Abas dienas pēc plenārsēdēm darbs tika organizēts paralēli divās sekcijās: pirmajā dienā pa divām sēdēm angļu un lietuviešu valodā, bet otrajā – viena sēde lietuviešu un trīs angļu valodā. Tematiski samērā daudz uzmanības gan vēsturiskā, gan mūsdienu  skatījumā tika veltīts terminu datubāzēm un korpusiem, terminu standartiem un vārdnīcām, kā arī mākslīgajam intelektam (ChatGPT). Referātos analizēti metaforiskie termini un to tulkošana, citi ar terminu tulkošanu saistīti jautājumi, terminu sinonīmiskums un variantums, konceptualizācija u. tml. No jomām, kuru termini tika aplūkoti, jāmin arhitektūra un celtniecība, aviācija, botānika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kiberdrošība, tieslietas, medicīna, reliģija, tehnika.

LU Latviešu valodas institūta Terminoloģijas nodaļas pētniece REGĪNA KVAŠĪTE referēja par 20. gs. pirmās puses latviešu un lietuviešu terminogrāfiju sastatāmajā aspektā (Latvių ir lietuvių terminografija XX a. pirmoje pusėje: gretinamasis tyrimas). Tajā laikā gan Latvijā, gan Lietuvā tika nodibinātas un vairākus gadus darbojās (attiecīgi 1919.–1921. un 1921.–1926.) Terminoloģijas komisijas (TK), kuru darba rezultāti apkopoti terminu vārdnīcās Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca (ZTV 1922) un Įvardai, arba terminai, priimti Terminologijos komisijos [Termini, kurus pieņēmusi Terminoloģijas komisija] (ĮTK 1924), taču latviešu un lietuviešu vārdnīcas atšķiras pēc satura, apjoma un kvalitātes. ZTV pārstāvētas 20 nozares, bet ĮTK tikai 7. Šo kabatas formāta vārdnīciņu pēc personīgās iniciatīvas izdeva Lietuvas TK sekretārs Antans Vireļūns (Antanas Vireliūnas), bet tajā ir daudz kļūdu, neprecizitāšu, par ko to ir kritizējuši laikabiedri, piemēram, Jons Jablonskis (Jonas Jablonskis) un nozaru speciālisti. Par ieguldījumu dažādu nozaru terminoloģijas attīstībā var uzskatīt vēl pirms TK darbības sākuma izdotās vārdnīcas: jūrniecības (1902; 1908), karalietu (1914), celtniecības (1922) terminu vārdnīcas latviešu valodā, botānikas (1900; 1902; 1906), mūzikas (1916), aritmētikas un algebras (1919), karalietu (1919), ģeometrijas un trigonometrijas (1920), tehnikas (1920), zooloģijas (1920) terminu vārdnīcas lietuviešu valodā. Vārdnīcas turpināja iznākt arī pēc tam, kad pārtrūka abu TK darbība. Nozīmīgākās no tām Latvijā bija anatomijas (1931), tehnikas (1931), tirdzniecības (1935) terminu vārdnīcas, bet Lietuvā filozofijas (1938), botānikas (1938), kā arī dažu citu jomu nelielas vārdnīciņas vai saraksti. Šajā laikposmā daudzas no tām tika izdotas ārzemēs: latviešu – Krievijā, lietuviešu – ASV, Krievijā, Baltkrievijā. Interesanta ir Baltijas Universitātes, kura no 1946. līdz 1949. gadam darbojās Vācijā, Hamburgā un tās piepilsētā Pinebergā, 1946. gadā izdotā piecu valodu (angļu, vācu, latviešu, lietuviešu un igauņu) ekonomikas vārdnīca.

Latviešu terminologus konferencē pārstāvēja arī Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes zinātniskā asistente Dace Šostaka, kura nolasīja ar līdzautoriem Juri Borzovu un Jāni Zuteru sagatavotu referātu, kas bija veltīts Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apakškomisijas (ITTEA) sekundārās terminrades faktiskā procesa analīzei un tā optimizācijas iespējām, lai atbrīvotu vairāk cilvēkresursu radošajai terminradei. Sīkāk tika aplūkots nozīmīgais laika ieguvums, sagatavojot terminus ar izveidoto eksperimentālo rīku jau eksistējošo sekundāro terminu atlasei.

Organizatori parūpējās par kultūras programmu – pirmās dienas vakarā piedāvāja ekskursiju pa Nacionālā muzeja Lietuvas Dižkunigaitijas Valdnieku pili, bet pēc konferences izbraukumu uz Kauņu, kur bija iespēja apmeklēt Nacionālo M. K. Čurļoņa mākslas muzeju un iepazīties ar Kauņas starpkaru arhitektūru.

Savukārt konferences priekšvakarā, 18. oktobrī, uzaicināto klausītāju lokam (ar iespēju pievienoties tiešsaistē) Infoterm kopā ar LVI Terminoloģijas centru (vadītāja Asta Mitkevičiene (Mitkevičienė)) sarīkoja semināru Interoperability Between Terminological Entries and Microlearning Objects [„Terminoloģisko šķirkļu un mikromācību objektu sadarbspēja]. Semināra dalībnieki noklausījās četras lekcijas, ko nolasīja Infoterm direktors K. Galinskis un viņa vietniece Blanka Stella Žiraldo Peresa (Blanca Stella Giraldo Perez).