Menu
Menu
Menu
Valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta „Mūsdienu latviešu valodas lietojums un attīstība” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/1-0001, vad. Ina Druviete) mērķis ir paplašināt zināšanas par mūsdienu latviešu valodas lietojumu un attīstību, analizēt valodas situāciju, lingvistisko attieksmi un valodas apguves problēmas, arī diasporā, veicināt literārās valodas standartizāciju un terminoloģijas attīstību.
Mērķa sasniegšanai projekta darba grupai ir uzdevums nodrošināt latviešu valodas kā Latvijas valstiskuma un vērtībās balstītas kopīgās identitātes pamata ilgtspēju. Projekts izstrādāts kā vienots četru apakšprojektu kopums. Pirmajā apakšprojektā tiek pētītas latviešu literārās valodas attīstības tendences saistībā ar valodas ideoloģiju un valodas standartizācijas procesiem, izmantojot mūsdienīgas sociolingvistisko pētījumu metodes. Sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru tiek analizēti Latvijas iedzīvotāju valodas lietošanas paradumi atšķirīgās komunikatīvās situācijās, kā arī lingvistiskā attieksme dažādu sociālo grupu vidū. Otrajā apakšprojektā pētnieki pievēršas bērnu valodas apguvei, bērnu un jauniešu valodas prasmei un valodas lietojumam izglītības iestādēs un diasporā. Trešajā apakšprojektā darba zinātniskā grupa analizē virtuālo saziņu, latviešu valodas lietojumu sociālajos medijos un to ietekmi uz latviešu valodas semantiskajiem un gramatiskajiem aspektiem. Ceturtais apakšprojekts veltīts latviešu valodas terminoloģijas zinātnisko principu un praktiskās terminrades pilnveidei. Projekts sniedz ieguldījumu gan sociolingvistikas un valodas apguves teorijas, gan izglītības un sabiedrības informēšanas jomā, tādējādi stiprinot valsts valodas statusu un funkcijas. Projektā gūtie secinājumi izmantojami valsts valodas pamatnostādņu aktualizēšanai un veido ievirzi turpmākiem akadēmiskiem pētījumiem.
Projekta tematiskais uzdevums (Ministru kabineta 07.07.2021. rīkojuma Nr. 475 6.5.1. apakšpunkts „mūsdienu latviešu valodas attīstības un lietojuma izpēte”) iekļauj mūsdienu latviešu valodas pētniecību ar statistiskās, vizualizācijas un korpuslingvistikas metodēm, kā arī jaunu lingvistikas metožu un teoriju lietojumu (piemēram, lietišķā valodniecība, kognitīvā lingvistika, eksperimentālā valodniecība, leksiski funkcionālā gramatika) un jaunu terminu izstrādi latviešu valodniecībā šādos izpētes virzienos: (a) latviešu literārās valodas attīstības tendences, pētījumi par valodas ideoloģiju un valodas standartizāciju; (b) Latvijas iedzīvotāju lingvistisko ieradumu, attieksmju un pārliecību monitorings dažādās saziņas situācijās, balstoties uz modernām sociolingvistiskām teorijām un metodēm, mūsdienīgiem un neformāliem avotiem (sociālajiem medijiem, sarunvalodu un citiem avotiem); (c) bērnu valodas apguve, bērnu un jauniešu valodas prasme un lietojums izglītības iestādēs un diasporā; (d) virtuālā saziņa un latviešu valodas lietojums sociālajos medijos; (e) latviešu valodas leksikas semantiskie un gramatiskie aspekti; (f) latviešu valodas terminoloģijas zinātnisko principu un praktiskās terminrades kā zinātniskās darbības daļas attīstība.
2024. gada 25.-26. janvārī projekta pētnieki piedalās Daugavpils Universitātes rīkotajos „Janvāra lasījumos”. Vadošā pētniece Ina DRUVIETE referātā „Dažas kognitīvās zinātnes terminoloģijas problēmas” pievēršas retāk izmantotu lingvistikas un kognitīvo zinātņu metožu izmantojumam valodas ideoloģijas un latviešu valodas sociolingvistiskās situācijas izpētē. Zinātniskā asistente Sintija ĶAUĶĪTE savā priekšlasījumā „Grafiskie līdzekļi prozā, publicistikā un elektroniskajos saziņas līdzekļos” analizē grafisko līdzekļu (burtstils, lielo burtu, burtu atkārtojums, teksta grafiskais izkārtojums) lietojumu prozas, publicistikas un elektronisko saziņas līdzekļu tekstos. Pētniece Dite LIEPA uzstājas ar referātu „Latviešu valodas kvalitāte medijos: vai vērtējami tikai valodas pareizuma aspekti?”. Zinātniskā asistente Velga POLINSKA referātā „Cilvēku ar invaliditāti tēla konstruēšana Latvijas medijos” informē par valodas līdzekļiem, kas bieži parādās plašsaziņas līdzekļos publicētajos rakstos par cilvēkiem ar invaliditāti. Plašāk mājaslapas Jaunumu sadaļā. Programma.
LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Ina Druviete starptautiskā zinātniskā konferencē „Vārds un tā pētīšanas aspekti” runā par zināšanu un pārliecības nozīmi Latvijas valodas politikā. Programma.
19. oktobrī konferencē „Moksliniai, administraciniai ir edukaciniai terminologijos lygmenys” Viļņā terminoloģe Regīna Kvašīte referē par 20. gs. pirmās puses latviešu un lietuviešu terminogrāfiju sastatāmajā aspektā (Latvių ir lietuvių terminografija XX a. pirmoje pusėje: gretinamasis tyrimas). Par konferenci mājaslapas sadaļā Jaunumi.
2023. gada 21.–22. septembrī projekta pētnieki piedalās Lietuviešu valodas institūta rīkotā konferencē „Valoda un laikmets: cilvēka, paaudzes, sabiedrības attēlojums valodā”. Plašāk mājaslapas Jaunumu sadaļā.
LU Latviešu valodas institūta pētniece Justīne Bondare Latvijas Reģionālās televīzijas raidījumā stāsta par interesantākajiem secinājumiem nupat aizstāvētajā maģistra darbā, kurā pētījusi, kā un kāpēc jaunieši mij latviešu un angļu valodu. Ieraksts skatāms Reģionālās televīzijas Youtube kanālā. Plašāka informācija Latvijas sabiedrisko mediju mājaslapā.
2023. gada 1. martā pētniece Dite LIEPA tiekas ar Rīgas Centra humanitārās vidusskolas skolēniem, lai stāstītu par latviešu valodas vietu un lomu pasaulē, par latviešu valodas lietojumu Latvijā un ārpus tās, kā arī par Latvijas iestāžu, kas rūpējas par valodas apguvi, kopšanu, popularizēšanu, uzraudzību un kontroli, darbu. Klausītājiem tiek stāstīts par jaunvārdiem, vārdiem un nevārdiem, kā arī uzticamiem avotiem, kur tos var pārbaudīt, proti – vārdnīcām un tīmekļvietnēm. Īpaši jauniešu interesi piesaista stāstījums par par 21. gs. „neērtajiem” vārdiem, kas par tādiem kļuvuši vēsturisku, sociālu un politisku apstākļu ietekmē. Plašāk mājaslapas Jaunumu sadaļā.
2023. gada 3. februārī LU starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā „Valoda un literatūra izglītības kontekstā” nolasītajā referātā „Valodas politikas jautājumi izglītības programmās: ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgades sniegtās iespējas” (Integrating language policy in educational programmes: The International Decade of Indigenous Languages for language awareness in Latvia) vadošā pētniece Ina DRUVIETE runāja par iespēju iekļaut valodas politikas jautājumus izglītības saturā, informējot skolēnus un studentus par aktuālajām norisēm valodu telpā pasaulē un Latvijā. Savukārt pētniece Dite LIEPA pievērsās „Valodas kultūras jautājumiem vēsturiskā kontekstā” (Issues of language culture in a historical context). Tā kā šis ir latviešu izcilāko valodnieku Jāņa Endzelīna (150. dzimšanas dienas atcere) un Kārļa Mīlenbaha (170. dzimšanas dienas atcere) jubilejas gads, priekšlasījumā vairāk tika uzsvērts tieši Jāņa Endzelīna devums valodas kultūrā, kas bija viena no J. Endzelīna darbības jomām. Plašāk mājaslapas Jaunumu sadaļā. Programma.
2023. gada 26. un 27. janvārī Daugavpils Universitātē notika starptautiska zinātniska konference „XXXIII Zinātniskie lasījumi”, kurā piedalījās projekta īstenotāji LU. Vadošā pētniece Ina Druviete uzstājās ar priekšlasījumu „Heteroglosija, translingvisms, valodošana: jēdzienu un terminu lietojums Latvijas valodas situācijā (Heteroglossy, translingualism, languaging: use of concepts and terms in language situation in Latvia)”, vadošais pētnieks Māris Baltiņš nolasīja ziņojumu „Terminrade latviešu valodā un ISO 704 kritēriji (Term formation in Latvian and ISO 704 criteria)”, pētniece Dite Liepa uzstājās ar referātu „Latviešu tautas teikas vieglajā valodā: sintakses analīze (Latvian folktales in the easy language: syntactic analysis)” (līdzautore Velga Polinska), zinātniskā asistente Sintija Ķauķīte konferences dalībniekus uzrunāja Zoom tiešsaistē ar priekšlasījumu par „Emodži elektronisko saziņas līdzekļu reklāmās (Emojis in electronic media advertising)”. Vairāk par konferenci – institūta mājaslapas Jaunumu sadaļā. Programma.
2022. gada 24. un 25. novembrī Liepājas Universitātē notika 27. starptautiskā zinātniskā konference „Vārds un tā pētīšanas aspekti”, kurā piedalījās arī projekta īstenotāji no Latvijas Universitātes. Vadošā pētniece Ina Druviete klausītājus iepazīstināja ar savu redzējumu par tematu „Valoda un migrācija Latvijā 2022. gadā: procesi un prognozes”, vadošais pētnieks Māris Baltiņš savam ziņojumam bija izvēlējies tematu „Profesors Jānis Endzelīns un terminoloģijas komisijas pusgadsimta garumā”, pētniece Dite Liepa uzstājās ar referātu „Vietnes mammadaba.lv tulkojums vieglajā valodā: leksikas analīze” (līdzautore Velga Polinska), zinātniskā asistente Sintija Ķauķīte konferences dalībniekiem bija sagatavojusi priekšlasījumu par tematu „Pieturzīmes interneta forumos” un zinātniskā asistente Kristīne Mežapuķe uzstājās ar referātu „Literārās valodas un sarunvalodas attiecības: sociālo mediju piemērs” (līdzautore Linda Lauze). Programma pieejama šeit. Plašāk par konferenci Jaunumu sadaļā.
2022. gada 29. novembrī vadošā pētniece Ina Druviete viesojās Ventspils 2. vidusskolā, kur tikās ar skolotājiem un vecāko klašu skolēniem, sniedzot priekšlasījumu „Sabiedrība, skola, valoda pārmaiņu procesā” un iepazīstinot ar Latviešu valodas institūtā veiktajiem pētījumiem.
2022. gada 24. novembrī Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācija (EFNIL) organizēja vebināru „European Languages and their Intelligibility in the Public Sphere. Vebinārā piedalījās vadošā pētniece Ina Druviete un zinātniskā asistente Velga Polinska. Projekta „Mūsdienu latviešu valodas lietojums un attīstība” rezultāti tiek izmantoti EFNIL projekta „European Languages and their Intelligibility in the Public Sphere (ELIPS)” īstenošanā.
2022. gada 11.–13. oktobrī 2022. gada 4. novembrī Viļņas universitātes Šauļu akadēmijas Reģionu institūta pētniecības grupa organizēja zinātniski metodoloģisko semināru „Valodas,literatūras un kultūras pētījumi: reģionālais aspekts. Semināru vadīja Reģionu centra direktore LU LU Latviešu valodas institūta pētniece Regīna Kvašīte. Ievadreferātu „Valodas situācijas izpēte Latvijā: valodu prasme, valodu lietojums, lingvistiskā attieksme” nolasīja LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Ina Druviete. Plašāk par semināru VU Šauļu akadēmijas mājaslapā.
2022. gada 11.–13. oktobrī Viļņā notika Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (EFNIL) Ģenerālā asambleja un ikgadējā konference, kas šoreiz bija veltīta Eiropā aktuālajam tematam „Valoda un migrācija”. Latviju pārstāvēja LU LaVI vadošā pētniece Ina Druviete un Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis. Kopīgajā referātā „Linguistic integration of immigrants and asylum seekers in Latvia: status quo and prognosed challenges” tika atspoguļoti iepriekšējo pētījumu rezultāti un pašreiz VPP projektā veicamais darbs. Latvija ir Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (International Federation of National Institutions for Language) dalībvalsts kopš 2003. gada. Tēzes pieejamas šeit.
No 29. līdz 30. septembrim Viļņā sesto reizi norisinājās Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātes organizētā starptautiskā lietišķās valodniecības konference “Valodas un cilvēki: problēmas un risinājumi” (Languages and People: Problems and Solutions). LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente Justīne Bondare uzstājās ar referātu “The use of English among Latvian adolescents: A study of multilingual identities and language dominance”, kurā apkopoti rezultāti par Latvijas jauniešu latviešu un angļu valodas lietojuma izvēli komunikācijai gan digitālajā vidē, gan ar draugiem skolā un ārpus mājas. Pētījuma rezultāti tika analizēti plašākā kontekstā, ņemot vērā sociālo mediju ietekmi uz pusaudžu valodas lietojumu un sociālās identitātes aspektiem. Vadošā pētniece Ina Druviete savā referātā “Language as value and identity: cultural-historical paradigm in Latvian language policy” stāstīja par latviešu valodas politiku mūsdienās un to, kā attieksme pret valodu ir saistīta ar identitāti un tās sociālajām funkcijām. Vairāk lasīt institūta mājaslapas Jaunumu sadaļā.
Viļņas Universitātē no 2022. gada 8. līdz 10. septembrim notika 6. konference „Slāvijas pierobeža un perifērija 20.–21. gs. sadurā. Valoda – sabiedrība – kultūra – identitāte” (Slavijos paribiai XX–XXI amžių sandūroje. Kalba–visuomenė–kultūra–tapatybė) un kultūrlingvistikas darbseminārs. Latviju ar valsts pētījumu programmas projekta Nr. VPP-LETONIKA-2022/1-0001 atbalstu konferencē pārstāvēja LU Latviešu valodas institūta pētniece Dite Liepa un tulkotāja Evija Liparte, nolasot referātu „No „kovidkara” īstajā karā: kopīgais un atšķirīgais latviešu, lietuviešu un krievu valodas leksikā” (Nuo „kovido karo“ į tikrąjį karą: bendrumai ir skirtumai latvių, lietuvių ir rusų kalbų leksikoje). Vairāk lasīt institūta mājaslapas Jaunumu sadaļā.
LR Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” īstenošanas un uzraudzības komisija (06.06.2022. lēmums Nr. 21) apstiprina finansējuma piešķiršanu Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” 2. kārtas projekta “Mūsdienu latviešu valodas lietojums un attīstība” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/1-0001) īstenošanai.
LU Latviešu valodas institūts
Kalpaka bulvāris 4 (111., 308. telpa)
Rīga, LV-1050
☏ 67034016
Seko mums
© Citējot un pārpublicējot no LU Latviešu valodas institūta mājaslapas, atsauce obligāta.
