2024. gada 10.–11. oktobrī LU HZF Latviešu valodas institūta pētnieki ANNA STAFECKA, DAIRA VĒVERE, LIENE MARKUS-NARVILA un EDMUNDS TRUMPA ar valsts pētījumu programmas „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” atbalstu piedalījās Lietuviešu valodas institūta rīkotajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Metodoloģijas jauninājumi lingvistisko variantu pētniecībā” (Metodologinės naujovės kalbinio variantiškumo tyrimuose / Methodological Innovations in the Study of Linguistic Variation). A. Stafecka un L. Markus-Narvila iepazīstināja klātesošos ar latviešu ģeolingvistikas attīstību un digitālo platformu https://dialekti.lu.lv. D. Vēvere pievērsa uzmanību jaunai terminoloģijai latviešu valodas ģeolingvistikā, balstoties Kurzemes lībisko izlokšņu piemēros. E. Trumpa referēja par zilbes intonāciju kvalitatīvajām pazīmēm, kas var liecināt par 3 zilbes intonāciju paliekām latviešu valodā.
Kopumā konferencē piedalījās 48 pārstāvji no 8 valstīm. Programma skatāma šeit.
Eiropas Zinātnieku naktī projekta dalībnieki organizēja divus pasākumus: LU Dabas mājā tika rīkota interaktīva diskusija ar sabiedrību par valodas varu un daudzveidību, bet institūta mājvietā Kalpaka bulvārī 4 LU HZF Latviešu valodas institūta pētnieki iepazīstināja ar latviešu valodas daudzveidību laikā un telpā: ar senajiem tekstiem, latviešu valodas dialektiem, apvidvārdiem, vietvārdiem. Varēja paklausīties dažādu izlokšņu audioierakstus, lasīt senos tekstus, spēlēt valodas viktorīnas, kā arī noskaidrot, kā top vārdnīcas, dialektu kartes, valodas talkas un kā tiek analizēti latviešu valodas vārdi un teksti.
16. maijā Viļņas Universitātes Šauļu akadēmijā (Lietuva) notika tradicionālā, nu jau 13. starptautiskā interdisciplinārā konference „Reģions: vēsture, kultūra, valoda” (Regionas: istorija, kultūra, kalba / The Region: history, culture, language), kur valodas un literatūras sekcijā ar priekšlasījumu „Latgalic Sub-dialects in Latgale and Vidzeme: Dynamics and Perspectives” (Latgaliskās izloksnes Vidzemē un Latgalē: dinamika un perspektīvas) uzstājās LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Anna Stafecka. Plašāk par konferenci sadaļā Jaunumi. Programma skatāma šeit.
25. un 26. janvārī Daugavpils Universitātē norisinājās starptautiskā zinātniskā konference „Janvāra lasījumi”. Konference notika hibrīdformā (klātienē Daugavpils Universitātē un tiešsaistē Zoom platformā) septiņās tematiskajās darba grupās. 25. janvārī darba grupā „Baltu valodas: sinhronija un diahronija” klātesošos ar saviem referātiem iepazīstināja projekta darba grupas pētnieces Anna Stafecka, Anna Vulāne un Elga Skrūzmane. Elga Skrūzmane ziņojumā „Daudzveidīgā uguns G. Manceļa „Postillā” frazeoloģiskā aspektā (III)” (Diverse uguns (‘fire’) in the “Postill” by G. Manzel: the phraseological aspect (III)) turpināja tēmu par G. Manceļa sprediķu krājumā „Lang-gewünschte Lettische Postill” (1654) sastopamajiem stabilajiem vārdu savienojumiem ar leksisko komponentu uguns.
Anna Vulāne priekšlasījumā „Adjektīvs putnu sekundārajos nosaukumos” (Adjective in secondary names of birds) aplūko putnu nosaukumu terminus, lai noskaidrotu adjektīvu derivatīvi semantisko lomu sekundāro vārdu un analītisko leksēmu darināšanā.
Anna Stafecka referātā „Ar faunu saistītā leksika Nautrēnu izloksnē” (Fauna-related vocabulary in the Nautrēni subdialect) aplūko leksiskos dialektismus jeb apvidvārdus.
26. janvārī tiešsaistes platformā Zoom Ilze Štrausa prezentēja priekšlasījumu „Adjektīvi felinonīmos” (Adjectives in felinonyms). Vairāk par konferenci – LU Latviešu valodas institūta mājaslapas sadaļā Jaunumi. Programma.
12. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika četrpadsmitais starptautiskais seminārs „Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas”, kas veltīts agrāko gadsimtu rakstu pētniecībai no dažādiem aspektiem. Tajā piedalījās Latvijas un Lietuvas pētnieki. LU Latviešu valodas institūtu pārstāvēja Anna Frīdenberga, Anta Trumpa un Renāte Siliņa-Piņķe. Semināra programma: šeit. Vairāk par semināru – LU Latviešu valodas institūta mājaslapas jaunumu sadaļā un LU mājaslapā.
Foto: Krišs Kapenieks
2023. gada 22.–24. novembrī Liepājas Universitātē norisinājās starptautiska zinātniska konference : „Vārds un tā pētīšanas aspekti”, kurā piedalījās septiņi projekta pētnieki, stāstot par vietvārdiem, lībisko dialektu un krāsu nosaukumu izmantojumu literatūrā.
Atzīmējot UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 20. gadadienu un ANO Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi, 2023. gada 19. oktobrī norisinājās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības tīklu konference „Kultūrpratība sadarbībai: kopīgas valodas meklējumos”. Valodas tematiskajā darbnīcā Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētnieces Sanda Rapa un Anete Ozola stāstīja un rādīja, ko var atrast valodā, kāda ir šo atradumu nozīme, kā tos reģistrēt un tālāk izmantot. Par nozīmīgākajiem un novadu identitāti stiprinošākajiem vārdiem tiek uzskatīti vietvārdi (ģeogrāfisko objektu nosaukumi) un apvidvārdi (noteiktā reģionā lietoti vārdi, ko nepazīst citur Latvijā). To uzkrāšanai LU Latviešu valodas institūts ir veltījis gandrīz gadsimtu sava darba, un nu kopā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju ir izveidotas divas pūļpakalpes vietnes (https://vietvardi.lu.lv; https://apvidvardi.lu.lv). Darbnīcā ne tikai stāstīja, bet arī mācīja, kā pareizi vākt datus un tos reģistrēt.
2023. gada 27. septembrī Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēdē promocijas darbu „Dziļo tāmnieku izlokšņu fonētiskās un morfoloģiskās sistēmas dinamika” zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs aizstāvēja LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente Daira Vēvere. Darba vadītāja: Dr. philol. Recenzenti: LU profesore, Dr. habil. philol. Ina Druviete, Liepājas Universitātes asociētā profesore, Dr. philol. Ieva Ozola, Klaipēdas Universitātes profesore, Dr. habil. hum. Daļa Kiseļūnaite (Dalia Kiseliūnaitė).
Promocijas darbā pētītas lībiskā dialekta Kurzemes dziļās izloksnes. Darbā detalizēti aprakstīta un analizēta astoņu izlokšņu fonētika un morfoloģija, balstoties uz autores vākumiem un salīdzinājumam izmantojot agrākus dziļo tāmnieku izlokšņu materiālus. Vairāk par promocijas darba aizstāvēšanu – LU mājaslapā.
2023. gada 4.–8. septembrī LU Latviešu valodas institūta dialektologi ANETE OZOLA, ANNA STAFECKA, DAIRA VĒVERE, EDMUNDS TRUMPA un valodniece REGĪNA KVAŠĪTE piedalījās Starptautiskās Dialektoloģijas un ģeolingvistikas biedrības X kongresā Rumānijā, kur pulcējās aptuveni 200 dialektu un izlokšņu pētnieku no 30 valstīm. Tradicionālā dialektoloģija priekšlasījumos mijās ar pavisam jaunām izlokšņu izpētes metodēm (piemēram, dialektometriju), taču visus vienoja doma, ka dialekti joprojām pastāv un tie ir jāpēta. Uz dialektologu tikšanos mūsu pētnieki brauca ar valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/4-0003) un LU projekta “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – ekselence, aktivitāte, mobilitāte, kapacitāte” (Projekta līg.nr.: Nr. 1.1.1.5/18/I/016) atbalstu. Vairāk informācijas institūta jaunumu sadaļā.
2023. gada 27.–29. jūnijā pieci LU Latviešu valodas institūta pētnieki kopā ar LU Matemātikas un informātikas institūta speciālistiem piedalījās V Pasaules latviešu zinātnieku kongresā „Zinātne Latvijai”. Sagatavotajā stenda referātā „Latviešu valodas senāko rakstu pieminekļu izpētes stūrakmeņi: korpuss, vārdnīca un digitālā bibliotēkaˮ tika atspoguļota pētniecības jomas izaugsme un sasniegumi 20 gadu griezumā – no sākotnējās korpusa izveides 2002. gadā līdz trim savstarpēji saistītiem resursiem, kas joprojām atrodas nepārtrauktā attīstībā. Stenda referātu var aplūkot un vairāk informācijas izlasīt institūta mājaslapā.
2023. gada 18. un 19. maijā Viļņas Universitātes Šauļu akadēmijā norisinājās 12. starpdisciplināra starptautiska konference „Reģions: vēsture, kultūra, valoda”, kurā piedalījās 49 zinātnieki no septiņām valstīm. Pavisam tika nolasīti 39 referāti gan klātienē, gan tiešsaistē. No LU Latviešu valodas institūta konferences plenārsēdē ar valsts pētījumu programmas projekta „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” piedalījās vadošā pētniece, stāstot par latviešu dialektiem un to vēsturi. Vairāk informācijas institūta mājaslapā.
2023. gada 3. maijā Apvienoto Nāciju galvenajā mītnē Ņujorkā tika prezentēta LU Latviešu valodas institūta izstrādātā vietvārdu reģistrēšanas pūļpakalpes rīks https://vietvardi.lu.lv, kas sagatavots valsts pētījumu programmas projektā “Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/4-0003) un ko starp simtiem vietvārdu notikumu kā īpašu izraudzījās Apvienoto Nāciju Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupas vadītāji. Vietvārdu talkas rīku Ņujorkā prezentēja Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Toponīmikas laboratorijas vadītājā Vita Strautniece. Vairāk informācijas institūta mājaslapā.
Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienas atceres starptautiskajā zinātniskajā konferencē tika laists klajā tēžu krājums, kurā savu priekšlasījumu kopsavilkumus publicējuši 43 konferences dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Ukrainas, Čehijas, Norvēģijas un Vācijas. Lielākā daļa referātu tika veltīti valsts pētījumu programmas projektā “Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā”: godinot Jāni Endzelīnu un viņa devumu baltistikā, tika aplūkota valodniecības vēsture un iezīmēti vēl pētāmie virzieni. Priekšlasījumos tika skartas Jāņa Endzelīna pētītās jomas: gramatika, onomastika, dialektoloģija, vēsturiskā valodniecība, indoeiropeistika un valodas kultūra. Tēžu krājums pieejams LU E-resursu repozitorijā vai institūta mājaslapā.
2023. gada 3. februārī LU starptautiskajā zinātniskajā konferencē (sekcija „Valoda un literatūra izglītības kontekstā”) vadošā pētniece Anna Vulāne (kopā ar K. Jakubovski) prezentē referātu „Dzimtas vēstures izpētes integrēšana latviešu valodas apguves saturā”. Plašāk mājaslapas Jaunumu sadaļā. Programma.
2023. gada 26. janvārī projekta izpildītāji piedalās Daugavpils Universitātes rīkotā starptautiskā zinātniskā konferencē „XXXIII Zinātniskie lasījumi”. Vadošā pētniece Anna Vulāne iepazīstina klātesošos ar priekšlasījumu par tematu „Beku rindas sēņu nosaukumi latviešu valodā: derivatīvi semantiskais raksturojums (Names of mushrooms in the Latvian: word formation and semantics of boletus)”, vadošā pētniece Anna Stafecka stāstīja „Par dažiem augu nosaukumiem Nautrēnu izloksnē (On some plant names in Nautrēni subdialect)”, zinātniskā asistente Elga Skrūzmanes priekšlasījuma temats bija „Daudzveidīgā uguns G. Manceļa „Postillā” frazeoloģiskā aspektā (Diverse uguns ‘fire’ inthe „Postill” by G. Manzel: the phraseological aspect)”. Vairāk par konferenci –institūta mājaslapas Jaunumu sadaļā.
2023. gada janvārī iznācis Brigitas Bušmanes sastādītais „Nīcas izloksnes vārdnīcas” ceturtais sējums, kurā iekļauti šķirkļi, kas sākas ar burtu p. „Nīcas izloksnes vārdnīca” ir pilna tipa vienas izloksnes vārdnīca, kurā ietverta Nīcā reģistrētā leksika, nešķirot specifisko, izloksnei raksturīgo vārdu krājumu no literārās valodas vārdu krājuma. Tomēr šī vārdnīca ir relatīvi pilna, jo izloksnē, tāpat kā visā valodā, norit nepārtraukts attīstības process, tāpēc nekad nav iespējams fiksēt absolūti visus vārdus un to nozīmes, izsekot vārdu nozīmju maiņai, nozīmju pārnesumiem un lietojumam visdažādākajās situācijās. Taču kopumā apzinātais valodas materiāls atklāj izloksnes bagātību un izteiksmes savdabību. Plašāk par vārdnīcu institūta Jaunumu sadaļā. Vārdnīca ikvienam interesentam brīvi pieejama Latviešu valodas institūta mājaslapas sadaļā Publikācijas.
13. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiek rīkots trīspadsmitais starptautiskais seminārs „Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas”, kas veltīts agrāko gadsimtu rakstu pētniecībai no dažādiem aspektiem. Priekšlasījumos uzmanība pievērsta G. Manceļa, K. Fīrekera, F. B. Blaufūsa, F. D. Vāra, R. G. Klota, J. T. Bērenta, K. Hūgenbergera un citu personību devumam latviešu rakstu un to valodas vēsturē, latviešu valodas apelatīvās leksikas, vietvārdu un personvārdu vēsturei, kā arī vairākiem citiem rakstu un to valodas vēstures jautājumiem. Vairāk par semināru – Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā, LU Humanitāro zinātņu fakultātes mājaslapā un institūta mājaslapas Jaunumu sadaļā.
Jau gandrīz gadu ar projekta atbalstu tiek organizēta Apvidvārdu talka, kurā ikviens var LU Latviešu valodas institūta izveidotā apvidvārdu vākšanas pūļpakalpes vietnē https://apvidvardi.lu.lv reģistrēt sev zināmos dialektismus. Līdz šim savākts vairāk nekā 13 tūkstoši apvidvārdu, un ik nedēļu no tiem tiek izraudzīts viens vai vairāki, ko popularizēt sociālajos tīklos (LU Latviešu valodas institūta Facebook lapā) plašākai publikai, izvēloties tādas leksēmas, kas rāda valodas attīstību, izmaiņas, kontaktus utt. Tiek plānota Apvidvārdu talkas dalībnieku godināšana akadēmiķa Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienā 22. februārī.
2022. gada 24. un 25. novembrī Liepājas Universitātē notika 27. starptautiskā zinātniskā konference „Vārds un tā pētīšanas aspekti”, kurā piedalījās arī projekta īstenotāji no Latvijas Universitātes. LU Latviešu valodas institūta pētniece Dr. philol. Anna Frīdenberga nolasīja referātu „Vārdi zaglis un zagt senajos latviešu rakstu avotos”, kurā aplūkoja visu vārddarināšanas ligzdu, kas veidojas ap vārdu zagt senajos rakstu avotos. LU doktorante un LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente Mg. hum. Anete Ozola referātā „Ģenitīva prievārdu rekcijas īpatnības lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs” aplūkoja ģenitīva prievārdu pēc, pie, uz, no rekciju, kur pārvaldāmais vārds lietots vienskaitļa formā. LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Dr. habil. philol. Irēna Ilga Jansone uzstājās ar referātu „No antroponīmiem darināti Vidzemes uzvārdi 1935. gada tautskaites materiālos”. Programma pieejama šeit. Plašāk par konferenci – institūta mājaslapas Jaunumu sadaļā.
LU profesors Andrejs Veisbergs žurnālam „Ir” stāsta par monogrāfiju „Tulkojumi latviešu valodā. 16.–20. gadsimta ainava” un tās galvenajiem secinājumiem.
2022. gada 15. novembrī LU profesors Andrejs Veisbergs Latvijas Radio 1 raidījumā „Kā labāk dzīvot” cita starpā stāsta par monogrāfiju „Tulkojumi latviešu valodā”. Raidījuma ieraksts klausāms šeit.
2022. gada 4. novembrī Rīgas grāmatu svētkos Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinās Andreja Veisberga sagatavotās zinātniskās monogrāfijas „Tulkojumi latviešu valodā” atvēršanas svētki, kur grāmatas autors stāsta par grāmatas sagatavošanas ideju un grāmatas tapšanas gaitu. Pasākuma programma pieejama šeit.
LU Akadēmiskajā apgādā iznākusi LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesora monogrāfija „Tulkojumi latviešu valodā. 16.–20. gadsimta ainava”, kurā plašā laikposma tulkojumi aplūkoti tendenču, kopainas un procesu gaismā. Grāmatas atvēršana – 4. novembrī pulksten 14 Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmā stāva ārtrijā. Par to vairāk sk. LU mājaslapā.
2022. gada 9. septembrī Galēnos tika sarīkota pirmā Vietvārdu diena Latgalē (jau ceturtā, kas tiek organizēta kādā no Latvijas novadiem. Vietvārdu dienā tika veikti lauka pētījumi (aptaujāti vietējie iedzīvotāji un pierakstīti viņu teiktie vietvārdi), nolasītas publiskas lekcijas par vietvārdu darināšanu, atspoguļojumu kartē un rakstu avotos. Vairāk par Vietvārdu dienu var skatīt Latvijas Televīzijas sižetā vai institūta Jaunumu sadaļā.
Pēc pirmreizējās koriģēšanas, pēdējo papildinājumu ievadīšanas un pārbaudes sākta „Latvijas vietvārdu vārdnīcas” astotā sējuma (Sgajevski–Sļozovka) rediģēšana. Sējuma redaktores: Anta Trumpa, Renāte Siliņa-Piņķe, Sanda Rapa.
Baltistikas veicināšanas asociācijas (The Association for the Advancement of Baltic Studies) rīkotajā konferencē „Baltistika krustcelēs” (Baltic Studies at a Crossroads, 26.–29.05.2022) Vašingtonas Universitātē Sietlā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta gādību tika atskaņots Sandas Rapas priekšlasījums par projektā izveidoto rīku apvidvardi.lu.lv un sasniegtajiem rezultātiem.
LU Latviešu valodas institūta vadošie pētnieki Laimute Balode un Edmunds Trumpa piedalījās Trešajā Prana Skardžus konferencē Lietuvā, kur stāstīja par etnonīmu cilmi un izlokšņu leksikas sakariem ar baltu valodām. Vairāk par konferenci var lasīt LU Latviešu valodas institūta mājaslapas jaunumu ziņā.
2022. gada 26. maijā LU Latviešu valodas institūta pētnieces Anete Ozola un Sanda Rapa piedalījās Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēdē, kurā ziņoja par Apvidvārdu talkas mērķiem, uzdevumiem un rezultātiem. Sēdē tika arī pārrunāti UNESCO svinamo dienu kalendārā iekļautās Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienas gaidāmie pasākumi. Nodaļas sēdes programma pieejama LZA mājaslapā.
2022. gada 22. maijā LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors piedalījās Tallinas Universitātes rīkotajā Vēstures un tulkošanas tīkla (History and Translation Network (HTN)) atklāšanas konferencē “Vēsture un tulkošana: multidisciplināras perspektīvas” (History and Translation: Multidisciplinary Perspectives), kurā uzstājās ar priekšlasījumu par tulkojumu cenzūru Latvijā. Konferences programma pieejama Tallinas Universitātes mājaslapā.
2022. gada 20. maijā LU Humanitāro zinātņu fakultātes rīkotajā 57. Artura Ozola dienas konferencē „Valodas mantojums: J. Endzelīna „Lettisches Lesebuch“ (1922) – 100″ piedalījās divi projekta dalībnieki – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadošā pētniece Antra Kļavinska un LU Latviešu valodas institūta vadošais pētnieks Edmunds Trumpa. Konferences programma pieejama šeit.
Aprīļa beigās LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesori Indra Karapetjana un Andrejs Veisbergs piedalījās 5. Starptautiskajā simpozijā „Starptautiskās komunikācijas valoda” (5th International Symposium Language for International Communication (LINCS)). Vairāk par simpoziju, tā dalībniekiem un priekšlasījumiem var lasīt LU mājaslapā.
LU Latviešu valodas institūta pētniece Sanda Rapa piedalījās četru “Latvijas Radio 3” raidījumu sērijas “Vai zināji?” izveidē, četros raidījumos (3. februārī, 10. februārī, 17. februārī, 24. februārī) stāstot par Latvijas vietvārdu darināšanu, izveidi un lomu sabiedrībā.
LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Andrejs Veisbergs regulāri piedalās Latvijas Radio raidījumos „Kā labāk dzīvot”, kur stāsta par aktuālajām valodas tendencēm. Viņa pārdomas var dzirdēt 12. janvāra, 18. februāra, 25. marta, 20. aprīļa un 18. maija raidījumā.
2022. gada 22. februārī, Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas dienā, LU Latviešu valodas institūts atklāja apvidvārdu talku, kurā ar visas sabiedrības palīdzību vāks Latvijas novados sastopamos reģionālos vārdus. Vairāk par apvidvārdu talku var lasīt institūta mājaslapas ziņā.
2022. gada 22.–23. februārī LU Latviešu valodas institūts ar Valsts pētījumu programmas projekta „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” atbalstu organizēja akadēmiķa Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas dienas atcerei veltītu starptautisku zinātnisku konferenci „Valodas reģionālie varianti”, kas bija veltīta vienam no projekta izpētes pamatvirzieniem – dialektoloģijai un reģionālistikai. Vairāk par konferenci var lasīt LU Latviešu valodas institūta jaunumu ziņā. Programma un ziņas par rīcības komiteju pieejamas konferences vietnē. Konferences tēzes pieejamas LU e-resursu repozitorijā.
Janvāra pēdējā dienā, 31. janvārī, LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Andrejs Veisbergs attālināti nolasīja lekciju par mūsdienu latviešu valodas attīstības tendencēm Rīgas pašvaldības skolu latviešu valodas skolotājiem un logopēdiem. Izvērtās spraiga diskusija par to, kā skolotājiem mācīt vielu gadījumos, kad reālais valodas lietojums atšķiras no grāmatās aprakstītā. Vēl sarežģitāka šī situācija ir eksāmenu materiālos, kas virzīti tieši uz „kļūdu” izķeršanu.
Janvāra beigās divas LU Latviešu valodas institūta pētnieces Anna Vulāne un Elga Skrūzmane ar valsts pētījumu programmas projekta „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” finansiālu atbalstu piedalījās ikgadējā Daugavpils Universitātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē „XXXII Zinātniskie lasījumi”. Konferences programma pieejama Daugavpils Universitātes mājaslapā. Vairāk par konferenci un pētnieču priekšlasījumu tematiem – LU Latviešu valodas institūta veidotajā konferences apskatā.
Ar valsts pētījumu programmas projekta „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” finansiālu atbalstu 14.01.2022. organizēts vēsturiskajai valodniecībai veiltīts seminārs „Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā: pētniecības aktualitātes un problēmas”, kurā analizēta seno rakstu valoda, izveidotie korpusi, krājumi un datubāzes, publicētie izdevumi. Vairāk par semināru var lasīt LU Latviešu valodas institūta mājaslapas ziņu sadaļā. Pētera Vanaga pārskats par semināru lasāms Latvijas Universitātes mājaslapā.
14. decembrī Latvijas Zinātnes padomes mājaslapā publicēti valsts pētījumu programmas projektu konkursa rezultāti. No 17 pieteikumiem atzinīgi novērtēti astoņi. Divos no tiem piedalīsies arī LU Latviešu valodas institūts. Projekts „Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” tiks īstenots sadarbībā ar Liepājas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Ventspils Augstskolu.
LU Latviešu valodas institūts
Kalpaka bulvāris 4 (111., 308. telpa)
Rīga, LV-1050
☏ 67034016
Seko mums
© Citējot un pārpublicējot no LU Latviešu valodas institūta mājaslapas, atsauce obligāta.
